PUBLIKĀCIJAS

Viena no kultūrvēstures liecībām Kokneses parka teritorijā ir Kokneses muižas ansamblis jeb Kokneses Jaunā pils, kuras veidols skatāms vēsturiskajos attēlos, bet dabā apjaušams tikai palikušajās pamatu un pagrabstāva drupās. Lai iegūtu uz zinātniskām metodēm balstītu pētījumu par pils pastāvēšanas vēsturi, biedrība “Pērses krasts” no 2021.gada maija līdz oktobrim īstenoja projektu “Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā

Pavisam noteikti varam teikt, ka Kokneses bagātība ir Daugavas un Pērses ūdeņi, bet, vai zinājāt, ka Koknesē kādreiz ir bijusi zivju audzētava? 1923.g.augustā Latvijas Zvejniecības centrālbiedrība stājusies pie zivju mazuļu perinātavu ierīkošanas. Kā pirmo šādu perinātavu ierīkoja Koknesē ar nodaļām Ikšķilē un Ķegumā. Tas darīts uz valdības izsniegta pabalsta pamata. Kokneses perinātava tika ierīkota Pastmuižā.

Turpinām vēstīt par dažādiem faktiem no Kokneses Jaunās pils vēstures. Daudzi no mums ir lasījuši vai dzirdējuši par 1905.gada revolūciju, taču kā tā skāra Kokneses muižas pili Neviennozīmīgi vērtētajā 1905. gada revolūcijā latviešu nācija ieguva aktīvas politiskās darbības pieredzi, stiprināja politisko identitāti un pilsonisko brīvību. Tomēr revolūcijas laikā tika zaudēti ievērojami cilvēkresursi un kultūrvēsturiskās vērtības.

Veicot Kokneses muižas pils būvvēstures izpētes darbu, nereti nākas konstatēt, ka tiešsaistē publicētajā informācijā kā Kokneses Jaunās pils arhitekts tiek norādīts Neiburgs (vācu val. Neuburg) vai Neiburgers (vācu val. Neuburger). Lai gan atšķirība starp abiem uzvārdiem ir salīdzinoši niecīga, vien divi burti, tomēr vācu valodas zinātājiem tā ir ievērojama (“neu-Burg” tulkojams kā jaunā pils un

Kamēr sadarbībā ar uzņēmumu Maquettica.eu pamazām top Kokneses dzelzceļa stacijas ēkas makets, iepazīsimies ar to, kā pirms gandrīz 90 gadiem Dzelzceļa virsvaldes padome organizēja tūrisma vilcienus, kas savā maršrutā iekļāva Koknesi. Brauciens no Rīgas līdz Pļaviņām, no turienes liellaivās pa Daugavu līdz Koknesei un no Kokneses pa dzelzceļu atpakaļ uz Rīgu toreiz maksāja tikai 3,75

Laiks jaunam atklājumam no Kokneses Jaunās pils vēstures!  Šoreiz vēsturniece Guna Ševkina mūs iepazīstinās ar būtisku muižnieku turības apliecinājumu – ziemas dārzu. Saglabājušajos Kokneses muižas pils attēlos ir labi redzams, ka pils viena daļa bijusi ar plašu iestiklojumu. Nereti šī daļa tiek dēvēta par siltumnīcu, tomēr atbilstošais nosaukums būtu “ziemas dārzs”. Šāda telpa bija iecienīta

Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītā Zemgales plānošanas reģiona projektu konkursa “Zemgales Kultūras programma 2021” ietvaros līdzfinansēs biedrības “Pērses krasts” projektu par Kokneses muižas pils jeb t.s. Kokneses Jaunās pils vēsturiski māksliniecisko izpēti. “Daugavas un Pērses sateka un Kokneses parks ar viduslaiku pilsdrupām” kā īpašs vēstījums par Zemgales dabu un vēsturi ir iekļauts