Skip to content

AIZRAUJOŠIE PAGĀJUŠĀ GADSIMTA STĀSTI

12. maijā Kokneses Tūrisma informācijas centrā notika biedrības “Pērses krasts” īstenotais pasākums “Gadsimta stāsti Koknesē”.  

Pasākuma sākumā biedrības vadītāja Ita Lejiņa informēja klātesošos par jauno biedrības projektu “Esi aktīvs – piedalies!”, ko atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds. “Gadsimta stāsti Koknesē” ir projekta pirmais pasākums.

Pasākuma ievaddaļā Ita Lejiņa prezentēja biedrības izveidoto un tapšanas stadijā esošo tūrisma un kultūrvēstures platformu “Misija Koknese”. Mājaslapai ir divas galvenās sadaļas – “Tūrisms” un “Kultūrvēsture”. Kultūrvēstures sadaļas tapšanā var iesaistīties ikviens interesents, komentējot esošos aprakstus un fotoattēlus, kā arī iesūtot biedrībai savu vai citas personas atmiņu stāstu, fotomateriālu vai citu liecību par Kokneses apvidus vai Daugavas ielejas zudušajām dabas un kultūrvēstures vērtībām.

Biedrības vadītājas Itas Lejiņas ievadvārdi.

Turpinājumā vēsturnieces un etnogrāfijas entuziastes Ieva Pīgozne un Sanita Kalna iepazīstināja koknesiešus ar vēstures un atmiņu stāstu apkopošanu tīmekļa vietnē “GADSIMTA STĀSTI”. Gadsimta stāsti ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izveidota digitālā vēstures platforma, lai iesaistot visplašāko sabiedrību, dokumentētu liecības par pēdējo 2–3 paaudžu ikdienas dzīvi Latvijā un arī atgādinātu par nesenā pagātnes mantojuma dokumentēšanas nozīmi gan dzimtas vēsturē, gan pētniecībā. Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, mākslas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece, savukārt Sanita Kalna ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja.

No kreisās puses: “Gadsimta stāstu” veidotājas Ieva Pīgozne un Sanita Kalna.

Gadsimta stāstu platformā https://emuzejs.lnvm.lv/ ir vairākas kultūrvēstures sadaļas, kurās ikviens var izlasīt esošos stāstus un pievienot savas atmiņas, atbildot uz jautājumiem par konkrēto vēsturisko posmu vai sadzīves jomu, piemēram, Krimplēna apģērbs, Komunālie dzīvokļi, Bērnības rotaļlietas, Mājoklis, Ģimene, Svētki, Ēdiens, Sabiedrība, Dzimtas stāsti, Uzvedība u.c. Abas platformas veidotājas aicināja ikvienu interesentu laika gaitā papildināt portāla saturu, pievienojot gan savus, gan citu cilvēku atmiņu stāstus un intervijas. Tālāk pētnieces prezentēja intervijas jautājumus un sniedza ieteikumus, kā veikt atmiņu stāstu vai interviju pierakstus.  

Uz aicinājumu klātesošajiem dalīties ar stāstu par pirmo nopelnīto naudu pasākuma dalībnieks Ints Lukss piedāvāja stāstu par vīngliemežiem, kas uzreiz tika pievienots portāla saturam:

“Tas bija kādā 1961. vai 1962. gadā Koknesē, kur es mācījos Kokneses pamatskolas 2. vai 3. klasē. Tajā laikā Padomju Savienībai bija ļoti labas attiecības ar Franciju, kura iepirka vīngliemežus. Un mums no skolas bija jāiet tos lasīt Kokneses parkā skolotājas vadībā. Izdalīja groziņus vai spainīšus. Kāds no mums, gudriniekiem, bija jau noskaidrojis, ka gliemeži tiek pieņemti Kokneses Patērētāju biedrības sagādes punktā par 30 kapeikām kilogramā. Mums, dažiem zēniem, nobrieda biznesa plāns pēc stundām iegriezties parkā vēlreiz. Salasījām, ļoti priecīgi aiznesām uz sagādi, kas bija aiz pārbrauktuves. Mūs tur izmeta ārā, jo no bērniem nepieņem. Tā mēs aizgājām un tuvākajā grāvī izgāzām ārā visus gliemežus. Tas ir stāsts par to, kā nenopelnīju pirmo naudu, bet bijām tuvu.”

Otro atmiņu stāstu par naudas pelnīšanu izstāstīja koknesiete Ruta Viļumsone:

Pētniece Ieva Pīgozne (no kreisās) pieraksta koknesietes Rutas Viļumsones atmiņu stāstu.

Pirmo naudu nopelnīju mājās par dārza ravēšanu. Tās bija nelaimīgās bietes. Nepatika man tās bietes ravēt. Tur rukšiem un gotiņai, vistām vajadzēja. Man mamma iedeva par visu padarīto tādu kastīti, tur bija trīs reizes pa trim rubļiem, kopā deviņi. Deva tikai tad, kad viss jau bija padarīts. Sabāra mamma par to, ka izmīņāju ar kājām tur, kur tupēju. Raudāju. Mamma teica, ka nedabūšu naudu. Gribējās grāmatiņas palasīt. Māsa man ir pieci gadi vecāka, viņa jau kolhozā riktīgi tad strādāja. Tas bija te, pie baznīcas. Kolhozu dibināja 1949. gadā.
Vēlāk, 1962. un 1963. gadā strādāju arheoloģiskajos izrakumos tepat Koknesē. Vadītāji bija Ādolfs Stubavs un Francis Zagorskis. Vēl tur strādāja Jānis Rancāns, vēstures students. Kādreiz viņš dzīvoja mūsu mājā. Izrakumi notika blakus pilsdrupām, tur, kur tagad stāv informācijas būdiņa. Izrakumi notika visu vasaru līdz rudenim. Es jau tikai divus gadus nostrādāju, jo tad man gribējās vairāk savu naudiņu, un es pārcēlos uz Rīgu, dzīvoju pie māsīcas pie kino Teika.

Gadsimta stāstu apkopotais un publiski pieejamais materiāls ir labs piemērs tam, kā ikviens var iesaistīties sabiedrības izglītošanā. Visi stāsti un atmiņas par dzīvi agrākos laikos ir nozīmīga liecība par sabiedrības attīstību, kultūrvēstures un etnogrāfiskajām vērtībām, ko varam nodot no paaudzes uz paaudzi.

Savukārt pasākuma noslēgumā uz vietas bija iespēja izmēģināt virtuālo vēsturisko tūri “Ceļojums laikā un telpā” – stilizēto, uz vēstures faktiem balstīto virtuālās realitātes tūri pa Kokneses pili, ko izstrādājis tūrisma tehnoloģiju uzņēmums SIA “Jinns”.

Paldies mūsu sadarbības partneriem – Gadsimta stāstu veidotājām Ievai Pīgoznei un Sanitai Kalnai, Intam un Oto Luksiem no SIA “Mikrokods”, novadpētniecības platformas Historia.lv veidotājam Valteram Grīviņam, Renāram Lipenītim no SIA “Jinns”, Laumai Ārei par ekskursijas novadīšanu un Kokneses tūrisma informācijas centram! Paldies visiem pasākuma apmeklētājiem par dalību!

Seko biedrības aktivitātēm arī Instagram un Facebook.

Projekta “Esi aktīvs – piedalies!” mērķis ir uzsākt mērķtiecīgu Kokneses unikālā kultūras mantojuma digitalizāciju, attīstīt un uzturēt tīmekļa vietni, kur kultūrvēsturiskā mantojuma atspoguļojums (digitāla datu krātuve) mijiedarbojas ar sociālā tūrisma piedāvājumiem.

Pasākums īstenots projekta “Esi aktīvs – piedalies!” ietvaros un to finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta Nr. 2022.LV/NVOF/MIC/067/23.

Pasākuma fotogalerija (foto: Māra Bitāne)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.