Vairāk kā 110 000 dalībnieku piedalās pasākumā Koknesē? Nevar būt, jūs teiksiet! Mūsdienās tas šķiet kaut kas neaptverams, taču 1935. gada 13. oktobrī tieši Koknesē notika grandiozākie svētki, kādi jebkad sarīkoti Latvijā. Latvijas Lauksaimniecības kamera 1935.gadā Koknesē rīkoja pirmos Latvijas Pļaujas svētkus. 1935.gada 12.augustā no Rīgas uz Koknesi vairākos automobiļos izbrauca Latvijas zemnieku pļaujas svētku rīcības […]
PĻAUJAS SVĒTKI KOKNESĒ Read More »
Koknese rakstos pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1205. gadā, bet 1277. gadā Koknesei jau ir pilsētas tiesības, tā ietilpst Hanzas savienībā un ir viens no spēcīgākajiem cietokšņiem pie Daugavas. Kokneses pils bijusi Rīgas bīskapa, arhibīskapa un viņu vasaļu pils. Pils celta uz senākā latgaļu pilskalna 13. gs. sākumā, kad tur valdīja Vesteke. Viņš pats nodedzināja savu
KOKNESES VIDUSLAIKU PILS Read More »
Pērses grava bija Latvijai unikāls ģeoloģisks piemineklis, kur nelielā Pērses upe bija iegrauzusies Pļaviņu svītas dolomīta iežos, izveidojot kanjona veida gravu ar līdz pat 40 metru augstām sienām. Pērses grava sākas lejpus dzelzceļa tiltam pār Pērsi un gandrīz 4 km garā posmā līdz ietekai Daugavā upe nolaidās augstumā par 39 m, tā uzrādot īstai kalnu
Aizvadītajā gadsimtā Pērses ūdenskritums bija pats populārākais tūristu apskates objekts Koknesē, kuru apmeklēja un pie kura fotografējās tūkstošiem ceļotāju, bet reizē to var uzskatīt arī par zudušo apkārtnes dabas un kultūrvēsturisko pieminekļu simbolu. Ūdenskritums bija samērā jauns dabas veidojums Pērses gravā, kura aizsākums varētu būt meklējams ap 1850. gadu, jo pirms tam tas nav minēts
PĒRSES ŪDENSKRITUMS Read More »
Kokneses parku kā muižas parku izveidoja tās īpašnieku baronu Lēvenšternu dzimta 19. gadsimtā pie Kokneses pilsdrupām un tas aizņem senās pilsētas un tās apkārtnes teritoriju, kā arī palienes Pērses gravā. Parku īpaši uzposa, sagaidot Krievijas caru Aleksandra I (1822. gadā) un Aleksandra II (1862. gadā) vizītes. Par godu pēdējai vizītei parkā uzbūvēja lielu paviljonu-rotondu (17 m augstu
Koknesē, 20. gadsimta 20. – 30. gados darbojās pārceltuve. Par to liecina fakti, kas minēti dažādos tā laika preses izdevumos un vecākās paaudzes atmiņās. Visvairāk to izmantoja tūristi, lai iepazītu Daugavas krastu skaistumu. Izdevumā „Sociāldemokrāts” 1922. gada 30. jūnija numurā minēts gadījums, ka vietējais prāmja turētājs naktī uz 26. jūniju vairākkārt atteicies publiku celt pāri
PĀRCELTUVE PIE DAUGAVAS Read More »
Kokneses muiža Kokneses draudzes novadā pieminēta Livonijas hercogistes 1591. gada un 1599. gada arklu revīzijās kā kroņa muiža. 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna to dāvināja grāfam Pēterim Šuvalovam, bet no 1780. gada muižas īpašnieks ir Karls Oto fon Lēvenšterns un tālāk to mantoja viņa pēcteči. 18. gadsimta beigās uzbūvētā muižas pils bija liela, bet
Zemes ceļš gar Daugavu no Rīgas uz austrumiem ir viens no vecākajiem, ja ne vissenākais ceļš Latvijā. Ja par to brauca no Pļaviņām Rīgas virzienā, tad pie Saulēm (bijušais Maskavas krogs) nonāca krustojumā, kurā ceļš uz Rīgu nogriezās pa kreisi un turpinājās uz leju pa Helenas upītes gravu līdz Daugavai, bet taisni pāri upītei uz
LIELCEĻŠ “RĪGA – DAUGAVPILS” UN STŪRESLEJAS Read More »
Tilts vietā, kur Rīgas-Daugavpils lielceļš šķērso Pērses upi, ir bijis jau no seniem laikiem, jo ir attēlots gandrīz visos Kokneses pils plānos un senajās gravīrās. Pastāvīgu tiltu šeit uzturēt bija ļoti grūti, jo tā koka konstrukcijas bieži aiznesa pavasara pali. 19.-20. gadsimta mijā Pērses grīvā uzbūvēja pamatīgu tiltu, kura koka konstrukcijas balstījās uz masīviem mūrētiem
Daugava ir sens ūdensceļš, kas savieno austrumus ar rietumiem un savā tecējumā ietver arī Koknesi. No tagadējās Krievijas un Baltkrievijas teritorijas pa šo ūdensceļu uz Rīgas ostu veda labību, vasku, medu, kažokādas un citas preces. Preču pārvadāšanai galvenokārt izmantoja strūgas – lielas koka plakandibena laivas līdz 38 metru garumā un 10 – 11 metru platumā,
DAUGAVAS ŪDENSCEĻŠ Read More »
