Aizvadītajā gadsimtā Pērses ūdenskritums bija pats populārākais tūristu apskates objekts Koknesē, kuru apmeklēja un pie kura fotografējās tūkstošiem ceļotāju, bet reizē to var uzskatīt arī par zudušo apkārtnes dabas un kultūrvēsturisko pieminekļu simbolu.
Ūdenskritums bija samērā jauns dabas veidojums Pērses gravā, kura aizsākums varētu būt meklējams ap 1850. gadu, jo pirms tam tas nav minēts ne rakstītos avotos, ne tautas folklorā un neviens to nav attēlojis zīmējumā vai apkārtnes kartē. Pirmo zināmo ūdenskrituma attēlu 1862. gada jūlijā uzzīmēja Jelgavas mākslinieks Vihelms Zigfrīds Štafenhāgens. Viens ūdenskrituma attēls kopā ar paviljonu redzams 1866. gadā izdotajā mākslinieka albumā.
Ūdenskritumu veidoja dolomīta iežu pakāpiens, kas balstījās uz viegli izskalojamiem dolomītmerģeļa slāņiem, tāpēc tas bieži nobruka un pārvietojās uz augšu pa upes gultni ar ātrumu apmēram pusmetrs gadā. Savos ziedu laikos pagājušā gadsimta vidū ūdenskrituma augstums sasniedza apmēram divus metrus.
Ūdenskrituma mūžs beidzās 1960. gadu sākumā vēl pirms Pērses gravas appludināšanas, kad tas savā kustībā sasniedza lielo atvaru lejpus dolomīta kāplēm. Kas zina, kā šī attīstība būtu turpinājusies, ja Pērses grava netiktu appludināta. Iespējams, ka dolomīta kāpļu vietā ar laiku būtu izveidojies vēl augstāks ūdenskritums.
Aprakstu sagatavoja: Ints Lukss
Foto: no biedrības arhīva
Ja Tev ir papildus informācija, vēlies precizēt faktus vai dalīties ar savu materiālu par vēsturi, notikumiem, personām, raksti komentāros, iesūti ziņu sadaļā “Kontakti” vai raksti epastu uz misijakoknese@gmail.com.
Pingback: KOKNESES PARKS -