Skip to content

KOKNESES MUIŽA

Kokneses muiža Kokneses draudzes novadā pieminēta Livonijas hercogistes 1591. gada un 1599. gada arklu revīzijās kā kroņa muiža. 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna to dāvināja grāfam Pēterim Šuvalovam, bet no 1780. gada muižas īpašnieks ir Karls Oto fon Lēvenšterns un tālāk to mantoja viņa pēcteči.

18. gadsimta beigās uzbūvētā muižas pils bija liela, bet samērā vienkārša divu stāvu ēka ar mansardu. 1894. gadā tā laika muižas īpašnieks Karls Nikolajs Oto fon Lēvenšterns pasūta jaunas muižas projektu arhitektam Karlam Dāvidam Neiburgeram. Muižas pils būvniecību pēc Neiburgera nāves pabeidza 1900. gadā arhitekta Johana Vilhelma Karla Neimana vadībā pēc izmainīta projekta.

Jaunā Kokneses pils, kā to dēvēja tautā, bija viena no skaistākajām un savdabīgākajām Latvijas pilīm neorenesanses stilā. Pils mūžs gan nebija ilgs, jo Pirmajā pasaules karā to daļēji sagrāva vācu artilērija, apšaudot Koknesi no Daugavas kreisā krasta. Pēc kara tika kalti pils atjaunošanas plāni ar dažādām piedāvātām izmantošanas iespējām: Latvijas prezidenta vasaras rezidence, skola, muzejs, tūristu mītne. Diemžēl līdzekļu trūkuma nekas no tā nerealizējās, lai gan vēl 1936. gada jūnijā pa ceļam uz Pļaviņu vidusskolu pili apmeklēja valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kur viņam pagasta runas vīri izklāsta projektu par pils pārvēršanu skolas ēkā. Pils ēkas drupas nojauca 1930. gadu beigās.

Mūsdienās var aplūkot Jaunās pils pamatus, kam cauri izauguši koki. Kokneses parkā, kur reiz atradās pils ieeja, izveidots laukums ar koka skulptūru “Mūžība”, notiek pasākumi, koncerti un teātra izrādes.

Kokneses muižas vecā pils, 1842. gads. Nepazīstama autora zīmējums.
Kokneses muižas vecā pils, 1842. gads. Nepazīstama autora zīmējums.

Jaunā muižas pils būvniecības beigu posmā ap 1900. gadu. Nezināma autora fotouzņēmums no Pāvila Karpa privātās kolekcijas.
Jaunā muižas pils būvniecības beigu posmā ap 1900. gadu. Nezināma autora fotouzņēmums no Pāvila Karpa privātās kolekcijas.

Skats uz jauno pili no muižas saimniecības ēkām ap 1910. gadu. Nezināma autora fotouzņēmums no Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcijas.
Skats uz Jaunās muižas pili no muižas saimniecības ēkām ap 1910. gadu. Nezināma autora fotouzņēmums no Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcijas.

Skats uz jaunās muižas pils ziemeļrietumu fasādi no piebraucamā ceļa, 1909. gads. Izdevniecības “Verlag von Hebensperger & Co” izdota pastkarte.
Skats uz Jaunās muižas pils ziemeļrietumu fasādi no piebraucamā ceļa, 1909. gads. Izdevniecības “Verlag von Hebensperger & Co” izdota pastkarte.
Skats uz Jaunās muižas pili no Kokneses pilsdrupām, ap 1911. gadu. Pastkarte no Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcijas.
Skats uz Jaunās muižas pili no Kokneses pilsdrupām, ap 1911. gadu. Pastkarte no Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcijas.
Skats uz sagrauto Jaunās muižas pili no Daugavas kreisā krasta, 1918. gads. Izdevniecības “Richter, Photo-Anstalt im Felde” izdota pastkarte.
Skats uz sagrauto Jaunās muižas pili no Daugavas kreisā krasta, 1918. gads. Izdevniecības “Richter, Photo-Anstalt im Felde” izdota pastkarte.
Sagrautā Jaunā muižas pils, ap 1930. gadu. Nezināma autora fotouzņēmums no Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcijas.
Sagrautā Jaunā muižas pils, ap 1930. gadu. Nezināma autora fotouzņēmums no Baltijas Centrālās bibliotēkas kolekcijas.

Skats uz sagrauto jauno muižas pili no iebraucamā ceļa, apm. 1935. gads. Fotogrāfa Kārļa Lakšes fotouzņēmums.
Skats uz sagrauto Jauno muižas pili no iebraucamā ceļa, apm. 1935. gads. Fotogrāfs Kārlis Lakše.

Aprakstu sagatavoja: Ints Lukss

Foto: no biedrības arhīva

Ja Tev ir papildus informācija, vēlies precizēt faktus vai dalīties ar savu materiālu par vēsturi, notikumiem, personām, raksti komentāros, iesūti ziņu sadaļā “Kontakti” vai raksti epastu uz misijakoknese@gmail.com.

2 thoughts on “KOKNESES MUIŽA

  1. Atbalsojums: KOKNESES PARKS -
  2. Atbalsojums: KRIEVKALNS -

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.