PĻAUJAS SVĒTKI KOKNESĒ -

Vairāk kā 110 000 dalībnieku piedalās pasākumā Koknesē? Nevar būt, jūs teiksiet! Mūsdienās tas šķiet kaut kas neaptverams, taču 1935. gada 13. oktobrī tieši Koknesē notika grandiozākie svētki, kādi jebkad sarīkoti Latvijā. Latvijas Lauksaimniecības kamera 1935.gadā Koknesē rīkoja pirmos Latvijas Pļaujas svētkus.

1935.gada 12.augustā no Rīgas uz Koknesi vairākos automobiļos izbrauca Latvijas zemnieku pļaujas svētku rīcības komiteja, kas izraudzījās piemērotāko vietu svētku sarīkošanai. Par tādu tika izvēlēta plašā klajā josla aiz Kokneses “Maskavas” kroga.

Svētku dalībnieki Koknesē sāka ierasties sestdien, 12.oktobrī, no paša rīta, jo šajā dienā Koknesē notika gada tirgus. Svētki sākās jau trijos naktī, kad pilsdrupās iededza ugunskurus. Kokneses stacijā vilcieni pienāca ik pēc 12 minūtēm. Visi steidzās svētku laukuma virzienā. Orķestri spēlēja un dziedātāji skandēja tautasdziesmas. Piedalījās 25 kori (ieskaitot astoņus vietējos no apkārtējiem pagastiem). Valsts prezidentu Albertu Kviesi un Ministru prezidentu Kārli Ulmani sagaidīja ar dziesmām 10 no rīta laukumā aiz Maskavas kroga jeb „Saulēm”, kur bija izveidots laukums ar improvizētām novadu sētām. Notika parāde, pēc tam apbalvošana. Prezidenta runas laikā atskanēja 21 artilērijas zalve un notika lidmašīnu parāde. Svētkiem par godu pāri Daugavai tika uzbūvēts pontonu tilts, 27 vilcienu sastāvi veda svētku dalībniekus par pazeminātām cenām. Ir saglabājusies svētku programma ar 12 daļām.

Pļaujas svētki plaši aprakstīti izdevumā „Rīts” 1935. gada 14. oktobra numurā:

„Svētki, kādus latvju tauta nav piedzīvojusi un Latvijas valsts nav pieredzējusi. Aizvakardienas lielie Pļaujas svētki pēc sava apmēra un apmeklētāju skaita bija grandiozākie svētki, kādi jebkad sarīkoti. Šie svētki vel lieku reizi pierādīja to vienotības un vienprātības garu, kāds valda tautā. Uz svētkiem nepieredzēti kuplā skaitā bija ieradušies apmeklētāji ne tik vien no tuvākās apkārtnes un Rīgas, bet arī no visattālākiem valsts stūrīšiem. Tas izskaidrojams arī ar to, ka sestdien Koknesē notika gada tirgus. Jau no paša rīta Kokneses stacijā valdīja tāda kustība, kāda tur nekad vel nav piedzīvota. Stacijā iebrauc vilciens pakaļ vilcienam. Brauc karavīru vienības ar karogiem priekšgalā; brauc aizsargu pulki, studentu organizācijas, mazpulki, skolu jaunatne un t. t. Visas šis milzīgās tautas masas plūst svētku laukuma virzienā.

Visas apkārtējās saimniecības nakti no sestdienas uz svētdienu ir bāztin piebāztas ar ļaudīm. Visus tomēr viņas uzņemt nevar un tādēļ daudziem jāpaliek brīvā dabā. Šis apstāklis tomēr nebūt netraucē tautu apmeklēt apkārtnes skaistākos stūrīšus, kuri gaišā mēnesnīcā un elektrisko spuldžu spilgtā apgaismojumā izskatās vēl krāšņāki, vēl varenāki. Ir ari ko apskatīt un apbrīnot. Lielākā daļa iebraucēju apmeklē Pērses ūdenskritumu, Staburagu, vecas pils drupas, kuras iluminatoru gaismā atstāj tiešām neizdzēšamu iespaidu. Beidzot visi steidz apskatīt ari sapieru, speciāli svētku gadījumā būvēto «laivu» tiltu. Jauno tiltu gan viena, gan otra virziena ir pārgājušas apmēram 25 000 personas.

Vispirms visu uzmanību saista brīvdabas izrādes skatuve ar impozanto svēto kalnu. Pa labi no skatuves atrodošos uzkalnu ietver milzīgiem burtiem rakstītais uzraksts: «Vienosimies uzticībā vadonim». Uz šosejas, abos svētku laukuma galos, celti goda vārti. Otrpus ceļam uzcelta valdības ēka, atsevišķo novadu ēkas, pasta ēka, daudzas citas ēkas, kioski un bezgalīgas telšu rindas. Visu to sedz sarkanbaltsarkano karogu jūra.

Plkst. 10 Pļaujas svētkos ieradās Valsts Prezidents A. Kviesis, ministru prezidents K. Ulmanis, ministru prezidenta biedrs M. Skujenieks, kara ministrs ģenerālis Balodis un valdība pilnā sastāvā, armijas komandieris ģenerālis Berķis, armijas štāba priekšnieks ģenerālis Hartmanis, aizsargu priekšnieks pulkvedis-leitnants Prauls un daudzi goda viesi. Rīgas apgabala garnizona priekšnieks ģenerālis Virsaitis, Liepājas apgabala garnizona priekšnieks ģenerālis Damkers, Pļaviņu apgabala garnizona priekšnieks ģenerālis Krustiņš, Daugavpils apgabala garnizona priekšnieks ģenerālis Bangerskis, apgādes pārvaldes priekšnieks ģenerālis Ruskevics, robežsargu brigādes komandieris pulkvedis Bolšteins un ļoti daudzi citi virsnieki. Pie Vadoņa arkas abus Prezidentus sagaidīja karaspēka un aizsargu goda sardze.

Augstos viesus uzrunāja Kandavas pagasta vecākais Beimans (vecākais Latvijas pagasta vadītājs): «Augsti godātais Valsts Prezidenta kungs, ministru prezidenta kungs un ministru kungi! Mūsu tauta ir bagāta dažādām skaistām un vērtīgām gara mantām, ko mēs kā dārgu mantojumu esam saņēmuši no saviem senčiem, šo gara mantu krājumā ir ari mūsu dažādie svētki un viņu svinēšanas tradīcijas, kas nekad nav mitējušās vilkties cauri mūsu tautas dzīvei gan viņas baltās, gan nebaltās dienās. Pie šādiem svētkiem pieder ari Pļaujas svētki, kurus mēs, lauku arāji, ik gadus savas sētās svinam klusi, bet jūsmīgi, kopā ar saviem kaimiņiem un draugiem, priecādamies par smagā darbā gūtiem panākumiem un nesdami pateicību Dievam par to svētību, kura nekad nav atrauta arāja darbam. Bet šos Pļaujas svētkus, kurus šodien svinam šeit Koknesē, svinam daudzkārt jūsmīgāk un ar lielāku prieku, jo še ir pulcināti arāji no visiem mūsu valsts apgabaliem un novadiem, pie kam kā brīva no svešām varām un politiska ienaida atbrīvota, un vienota tauta, lielā darba saime. Mūsu svētku prieku un sajūsmu padara lielāku un pilnīgāku arī tas, ka mūs še pulcinājis tas vīrs, kura sirds vienmēr un viskarstāk pukstējusi par mūsu dzimto zemi un mūsu tautu — tas ir mūsu tautas lielais vadonis Ulmaņa kungs, kurš arī mūs mācījis mīlēt Latviju un latvju tautu ar to mīlestību, kura nekad nebeidzas; kurš pats dziļi ciena Latvijas zemes arāja darbu un to goda cēlis un mācījis ari citiem šo darbu cienīt.”

Apmeklētāju skaits pārsniedzis 100 000. Latvijas zemnieku pacilātībā noritēja šie pirmie kopējie pļaujas svētki un beidzās tikai vēlā naktī. Vilciens pēc vilciena aizveda uz visām Latvijas malām lielās svētku dalībnieku saimes tūkstošus, visi apkārtējie ceļi bija pārpildīti mājup braucējiem. Pēc svētku rīcības komitejas datiem, zemnieku pļaujas svētkos pārdots pāri par 110 000 ieejas biļešu. Daudziem tūkstošiem svētku tiešo dalībnieku ieejas biļetes nebija vajadzīgas.