KOKNESES PARKS

1 Comment / SENATNES ALBUMS / By

Kokneses parku kā muižas parku izveidoja tās īpašnieku baronu Lēvenšternu dzimta 19. gadsimtā pie Kokneses pilsdrupām un tas aizņem senās pilsētas un tās apkārtnes teritoriju, kā arī palienes Pērses gravā. Parku īpaši uzposa, sagaidot Krievijas caru Aleksandra I (1822. gadā) un Aleksandra II (1862. gadā) vizītes. Par godu pēdējai vizītei parkā uzbūvēja lielu paviljonu-rotondu (17 m augstu un 19,5 m diametrā) viesu uzņemšanai un ballei, paviljonu pie Pērses ūdenskrituma, vairākus jaunus celiņus, soliņus, kāpnes Pērses gravā, tiltiņu pār Pērses upi. Pēc šīs vizītes paviljonu-rotondu nojauca un parks nedaudz panīka, bet tika no jauna labiekārtots saistībā ar jaunās muižas pils būvniecību, kuras laikā 1900. gadā arī izbūvēja jaunu ceļu uz muižu un parku ar šobrīd vēl apskatāmajiem vārtu stabiem.

Parks vēlreiz cieta Pirmā pasaules kara laikā un no jauna tika sakārtots pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Parks bija izvietots divos līmeņos – uz Pērses augstā kreisā krasta starp muižas pili un pilsdrupām, un Pērses kreisā krasta palienes terasē. Šie līmeņi bija savienoti ar vairākiem parka celiņiem un kāpnēm. Celiņi bija labiekārtoti ar soliņiem un norādēm.

Parkā bija arī atsevišķu koku stādījumu un alejas, no kurām daļa ir saglabājusies. Galvenie apskates objekti parkā, uz kuriem veda celiņi, bija Kokneses pilsdrupas, Pērses ūdenskritums, Pērses grava ar dolomīta klintīm, Jāņa kapi ar veciem īpatnējiem bruņinieku krustiem, vecās dolomīta radžu kāpnes ar 121 pakāpienu, avotiņš ar skulptūru “Fauna galva” (1930. gadu sākums, tēlnieks V. Jēkabsons), strūklaka ar skulptūru “Ieva” (1938. gads, skulptors V. Jēkabsons), paviljons pie ūdenskrituma. Šodien parka apakšējais līmenis vairs apskatāms, jo atrodas zem Pļaviņu ūdenskrātuves līmeņa.

Vārti uz Kokneses muižu un parku, 1930. gadi. Fotogrāfs Kārlis Lakše.
Vārti uz Kokneses muižu un parku, 1930. gadi. Fotogrāfs Kārlis Lakše.

 

Jāņa kapi (arī Zviedru kapi) ar bruņinieku krustiem, 1950-tie gadi. Fotoattēls no Zanes Niedres personīgā arhīva.
Jāņa kapi (arī Zviedru kapi) ar bruņinieku krustiem, 1950. gadi. Fotoattēls no Zanes Niedres personīgā arhīva.
Kāpnes uz Pērses gravu ar 121 pakāpienu, 1930-tie gadi. Fotogrāfa Kārļa Lakšes uzņēmums.
Kāpnes uz Pērses gravu ar 121 pakāpienu, 1930. gadi. Fotogrāfs Kārlis Lakše.

 

Fauna avots, apmēram 1935. gads. Nezināma autora fotouzņēmums no Daugavas muzeja krējuma.
Fauna avots, apmēram 1935. gads. Nezināma autora fotouzņēmums no Daugavas muzeja krājuma.
Cilvēki pie strūklakas ar tēlnieka V.Jēkabsona skulptūru “Ieva” (arī ar nosaukumu “Salst”), 1938. gads. Nezināma autora fotouzņēmums no Baltijas Centrālās bibliotēkas krājuma.
Cilvēki pie strūklakas ar tēlnieka V.Jēkabsona skulptūru “Ieva” (arī ar nosaukumu “Salst”), 1938. gads. Nezināma autora fotouzņēmums no Baltijas Centrālās bibliotēkas krājuma.
Ķeizara paviljons virs dolomīta klints masīva, iespējams uzcelts, sagaidot Krievijas cara Aleksandra I vizīti 1822. gadā. Atklātne no 19. gs. beigām.
Ķeizara paviljons virs dolomīta klints masīva, iespējams uzcelts, sagaidot Krievijas cara Aleksandra I vizīti 1822. gadā. Atklātne no 19. gs. beigām.
Paviljons pie Pērses ūdenskrituma, 1930. gadi. Fotogrāfa Kārļa Lakšes fotouzņēmums.
Paviljons pie Pērses ūdenskrituma, 1930. gadi. Fotogrāfs Kārlis Lakše.

 

Kāpnes uz Pērses ūdenskritumu, 1930-tie gadi. Fotogrāfa Kārļa Lakšes fotouzņēmums.
Kāpnes uz Pērses ūdenskritumu, 1930. gadi. Fotogrāfs Kārlis Lakše.

Aprakstu sagatavoja: Ints Lukss

Foto: no biedrības arhīva

Ja Tev ir papildus informācija, vēlies precizēt faktus vai dalīties ar savu materiālu par vēsturi, notikumiem, personām, raksti komentāros, iesūti ziņu sadaļā “Kontakti” vai raksti epastu uz misijakoknese@gmail.com.

1 thought on “KOKNESES PARKS”

  1. Pingback: KOKNESES MUIŽA -

Leave a Comment