Skip to content

Jānis Blese savā grāmatā „Koknese” raksta, ka astoņstūrains paviljons atradās gandrīz pie paša stāvā klinšu atseguma netālu no lielā ūdenskrituma. Šī paviljona attēls pirmo reizi publicēts 1866. gada Stefenhāgena Vidzemes albumā. Kā liekas, tas celts sakarā ar gaidāmo Krievijas ķeizara Aleksandra II ierašanos Koknesē 1862. gada 8. jūlijā. Kādreiz arī šo līci acīmredzot bija izgrauzusi Pērses straume, bet tas, jādomā, noticis ļoti sen, jo upes tecējuma līmenis šeit bija vismaz pusotra metra zemāks par līča līdzenuma virsmu. Šī līdzenuma pamatos bija tikai upes saskalojumi – oļi un smiltis, nekur neredzēja parādamies pamatiežus. Te auga veci koki, starp tiem arī divas vecas skukjmetes jeb, kā te teica, – Vidzemes egles.

Tūlīt aiz paviljona sākās klintssiena, kas izbeidzās pie paša ūdenskrituma, tā ka, pienākot pie tā, dažkārt bija neiespējami uzkāpt tā augšpusē. Tad bija jāmeklē apkārtceļš. Gar paviljonu augšā atkal gāja celiņš, pa kuru ejot klinti varēja apiet. Šis celiņš un vēl pieminētās kāpnes bija vienīgās, pa kurām šeit varēja iekļūt līcī, citur visapkārt bija stāvas kraujas.

Vecākās paaudzes koknesieši stāsta, ka 20. gs. 30. gados netālu no paviljona notikušas zaļumballes, kurās spēlējuši vietējie muzikanti, bet lauku mājas saimnieces tirgojušas saldējumu un atspirdzinājumus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *