Skip to content

KOKNESES VIDUSLAIKU PILS

Kokneses viduslaiku pils atradās dabīgi augstā no dolomīta iežiem veidotā ragā, kur Pērses grava savienojas ar Daugavas ieleju. Šeit līdz 1208. gadam atradās latgaļu koka pils, kurā valdīja Polockas ķņaza vasalis Vesceke (“Vecākais”, krievu avotos – ķņazs Vjačko), kas pēc konflikta ar vāciešiem pili nodedzināja un aizbēga uz Krievzemi. 1209. gadā Rīgas bīskaps Alberts pavēlēja šeit uzbūvēt labi nocietinātu akmens pili. Sākumā tas bija divu stāvu nocietinājums neregulāra četrstūra formā ar četriem torņiem, bet gadu gaitā pils piedzīvoja daudzas pārbūves (līdz pat sešām) un arī torņu skaits mainījās līdz 5, beigās pat līdz 7 torņiem. Lielāko torni uzbūvēja 15.gadsimta pirmajā ceturksnī – arhibīskapa Heninga Šarpenberga laikā – un to nosauca: Garais Henings.

Kokneses pils viduslaiku karos daudzas reizes mainīja piederību, sākot ar Livonijas iekšējiem konfliktiem starp bīskapu un ordeni, un beidzot ar ārējo ienaidnieku uzbrukumiem Livonijas un Ziemeļu karos. Pili dažādos laikos ir ieņēmušas Krievijas, Polijas, Zviedrijas un Saksijas armijas. Ziemeļu kara sākumā pēc neveiksmīga uzbrukuma Rīgai sakšu karaspēks 1700. gada rudenī ar lielu pārspēku ieņēma zviedru pārvaldīto Kokneses pili. Gatavojoties to aizsargāt pret zviedru pretuzbrukumu, sakši izbūvēja jaunu pils ārējās aizsardzības līniju vairāk kā 4 km garumā ar daudzām redutēm, kas apkārtnē ir redzamas arī šodien. Tomēr gaidītais zviedru armijas uzbrukums Koknesei nesekoja – Zviedrijas karaspēks 1701. gada jūlijā smagi sakāva apvienoto Saksijas un Krievijas karaspēku Spilves pļavās pie Rīgas. Zviedru karaspēkam tuvojoties Koknesei, sakši pili atstāja, pirms tam to uzspridzinot. Kokneses pils vairs netika atjaunota un izmantota militārām nolūkiem.

Kokneses pilsdrupas turpmākajos gadsimtos bija populārs tūrisma objekts, jo atradās ļoti ainaviskā vietā. Gadu gaitā palikušos pils mūrus drupināja saule un lietus, sabruka pils iekšējās sienas, 1862. gadā nogāzās ziemeļu puses sienas austrumu gals pret Pērses gravu. Lielākais pārbaudījums pilsdrupu izturībai bija Pļaviņu ūdenskrātuves uzpludināšana 1965. gadā, jo zem ūdens nonāca pils pamati.

Lai paglābtu pils atliekas no tālākas sagrūšanas, no 1993. gada regulāri tiek veikti drupu nostiprināšanas un konservācijas darbi. Sienu pamati zem ūdens līnijas ir pastiprināti ar monolīto betonu, kas dod cerības šī kultūrvēsturiskā objekta tālākai pastāvēšanai.

Kokneses pils tās pēdējā izskatā. M. Lindegrēna litogrāfija, 1746. gads.
Kokneses pils tās pēdējā izskatā. M. Lindegrēna litogrāfija, 1746. gads.

Sakšu armija atkāpjoties uzspridzina Kokneses pili 1791. gada jūlijā. Litogrāfija no J.K. Broces albūma, iespējamais autors ir zviedru inženieris Johans Litens. Attēlā redzami pils ārējie nocietinājumi un uzbūvētais pontonu tilts pār Daugavu, kurš arī tika iznīcināts.
Sakšu armija atkāpjoties uzspridzina Kokneses pili 1791. gada jūlijā. Litogrāfija no J.K. Broces albūma, iespējamais autors ir zviedru inženieris Johans Litens. Attēlā redzami pils ārējie nocietinājumi un uzbūvētais pontonu tilts pār Daugavu, kurš arī tika iznīcināts.

Kokneses pilsdrupas. Johana Kristofa Broces zīmējums, 1792. gads.
Kokneses pilsdrupas. Johana Kristofa Broces zīmējums, 1792. gads.

Kokneses pilsdrupas. Vihelma Zigfrīda Štafenhāgena gravīra no 1866. gadā izdotā albuma.
Kokneses pilsdrupas. Vihelma Zigfrīda Štafenhāgena gravīra no 1866. gadā izdotā albuma.

neses pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. G. Šēnfelda izdevniecības izdota atklātne, 1910. gads.
Kokneses pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. G. Šēnfelda izdevniecības izdota atklātne, 1910. gads.

Skats uz Kokneses pilsdrupām un tiltu pār Pērses upi. Fotogrāfs Hermanis Upens, 20. gs. 30-to gadu otrā puse.
Skats uz Kokneses pilsdrupām un tiltu pār Pērses upi. Fotogrāfs Hermanis Upens, 20. gs. 30. gadu otrā puse.

Kokneses pilsdrupas pirms applūdināšanas. Nezināma autora fotoattēls, 1965. gads.
Kokneses pilsdrupas pirms applūdināšanas. Nezināma autora fotoattēls, 1965. gads.

Kokneses pilsdrupas uz pussalas Pļaviņu ūdenskrātuvē. Oto Luksa fotoattēls, 2020. gads.
Kokneses pilsdrupas uz pussalas Pļaviņu ūdenskrātuvē. Autors: Oto Lukss, 2020. gads.

Aprakstu sagatavoja: Ints Lukss

Foto: no biedrības arhīva

Ja Tev ir papildus informācija, vēlies precizēt faktus vai dalīties ar savu materiālu par vēsturi, notikumiem, personām, raksti komentāros, iesūti ziņu sadaļā “Kontakti” vai raksti epastu uz misijakoknese@gmail.com.

3 thoughts on “KOKNESES VIDUSLAIKU PILS

  1. Atbalsojums: PĒRSES TILTS -
  2. Atbalsojums: KOKNESES PARKS -

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.