Skip to content

Par Krievkalnu sauca augstu ragu starp Daugavas ieleju un Helenas (arī Elenas) upītes gravas kreiso krastu. Visticamāk, Krievkalna nosaukumu šī vieta ieguva pēc tam, kad Koknesi no 1656. līdz 1661. gadam pārvaldīja krievi cara Alekseja Mihailoviča laikā, kuri šeit veidoja pilsētas veida apbūvi tirdzniecības vajadzībām, lai izmantotu Daugavas ūdensceļu. Pēc krievu aiziešanas pilsēta panīka un zeme nonāca Kokneses muižas īpašumā.

1847. gadā sakarā ar apkārtnes iedzīvotāju masveida pāreju pareizticībā Krievkalnā uzcēla vienu no pirmajām pareizticīgo baznīcām Latvijā, sākumā no koka, bet 1877. gadā jau kā lielu plēsto laukakmeņu mūra baznīcu, kuru nosauca par Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcu. Pie baznīcas atradās pareizticīgo draudzes skola, kas pēc Pirmā pasaules kara pārtapa par Krievkalna sešu klašu pamatskolu, bet pēc Otrā pasaules kara tā kļuva par Krievkalna septiņgadīgo skolu, kuru no 1951. gada pakāpeniski pārveidoja par Kokneses vidusskolu. Uz austrumiem no baznīcas un skolas atradās Krievkalna kapi.

Krievkalna baznīcu un skolu uzspridzināja 1965. gadā. Šodien Krievkalna vietā ir sala, kuru ar krastu savieno uzbērts ceļš, un uz šīs salas Kokneses fonds veido Likteņdārzu. Krievkalna baznīcas un skolas vieta, kā arī lielākā daļa kapu teritorijas šodien ir zem ūdens līmeņa.

Skats uz Kokneses pili un pilsētu no Daugavas puses, kur 1661. gadā Kokneses pristavs sagaidīja Vīnes sūtni Augustīnu fon Maierbergu. Zīmējuma kreisajā pusē attēlota Krievkalna tā laika apbūve. Johana Rudolfa Storna zīmējums no tā sauktā Maierberga albūma, kas izdots 1827. gadā.
Skats uz Kokneses pili un pilsētu no Daugavas puses, kur 1661. gadā Kokneses pristavs sagaidīja Vīnes sūtni Augustīnu fon Maierbergu. Zīmējuma kreisajā pusē attēlota Krievkalna tā laika apbūve. Johana Rudolfa Storna zīmējums no tā sauktā Maierberga albuma, izdots 1827. gadā.

Skats uz Krievkalnu no Daugavas kreisā krasta, kreisajā pusē tālumā redzama Kokneses muižas jaunā pils. 20. gadsimta sākumā izdota pastkarte no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja kolekcijas.
Skats uz Krievkalnu no Daugavas kreisā krasta, kreisajā pusē tālumā redzama Kokneses muižas jaunā pils. 20. gs. sākumā izdota pastkarte no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja kolekcijas.

Skats uz Krievkalna baznīcu un skolu no dienvidaustrumiem, apm. 1910. gads. Fotouzņēmums no Pāvila Karpa personīgā arhīva.
Skats uz Krievkalna baznīcu un skolu no dienvidaustrumiem, apm. 1910. gads. Foto no Pāvila Karpa personīgā arhīva.

Skats uz Krievkalna baznīcu un skolu no austrumiem, apm. 1920. gads. Nezināma autora fotouzņēmums no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma.
Skats uz Krievkalna baznīcu un skolu no austrumiem, apm. 1920. gads. Nezināma autora fotouzņēmums no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Krievkalna Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgā baznīca, apm. 1930. gads. Fotouzņēmums no Pāvila Karpa personīgā arhīva.
Krievkalna Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgā baznīca, apm. 1930. gads. Foto no Pāvila Karpa personīgā arhīva.

Mācītājs Jēkabs Karps savā 40 gadu jubilejas svinībās Kokneses baznīcā 1933. gadā. Fotouzņēmums no Pāvila Karpa personīgā arhīva.
Mācītājs Jēkabs Karps savās 40 gadu jubilejas svinībās Kokneses baznīcā 1933. gadā. Foto no Pāvila Karpa personīgā arhīva.

Kokneses vidusskolas ēka Krievkalnā, 1960. gads. Fotouzņēmums no Jura Luksa ģimenes albuma.
Kokneses vidusskolas ēka Krievkalnā, 1960. gads. Foto no Jura Luksa ģimenes albuma.
Skats no Krievkalna baznīcas torņa uz Kokneses vidusskolas ēku un sporta laukumu, tālumā labajā pusē redzama otra skolas ēka – “Saules”, 1960. gads. Nezināma autora fotouzņēmums.
Skats no Krievkalna baznīcas torņa uz Kokneses vidusskolas ēku un sporta laukumu, tālumā labajā pusē redzama otra skolas ēka – “Saules”, 1960. gads. Nezināma autora foto.

Skats uz Krievkalna ēkām pirms to uzspridzināšanas. Koki Daugavas ielejā un Helenas upītes gravā ir jau nocirsti, bet pie skolas saglabāti pēdējam mācību gadam. Nezināma autora 1964/1965. gada fotouzņēmums no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma.
Skats uz Krievkalna ēkām pirms to uzspridzināšanas. Koki Daugavas ielejā un Helenas upītes gravā ir jau nocirsti, taču pie skolas tie saglabāti pēdējam mācību gadam. Nezināma autora 1964./1965. gada foto no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Aprakstu sagatavoja: Ints Lukss

Foto: no biedrības arhīva

Ja Tev ir papildus informācija, vēlies precizēt faktus vai dalīties ar savu materiālu par vēsturi, notikumiem, personām, raksti komentāros, iesūti ziņu sadaļā “Kontakti” vai raksti epastu uz misijakoknese@gmail.com.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.