TILTIŅU DZIMTAS ATMIŅU STĀSTS

Tiltiņu dzimtas spēks – būt kopā

“Būt kopā – kopā darīt darbus, kopā atpūsties, būt blakus,” – tāds varētu būt Tiltiņu ģimenes moto, un šī pārliecība ir ieausta arī viņu dzimtas karogā, kurā atainots simbolisks tilts, kas vieno viņus dzīvot priekā un pleca sajūtā.

Kokneses pagasta Spriņģu ciema “Drujās” divdesmit četru gadu garumā Ilga un Maigonis Tiltiņi ir radījuši savu laimīgo paradīzes stūrīti, kur pulcēties viņu bērniem un mazbērniem. Daugavas tuvums, pašiem sava bērzu birzīte, prieks un lepnums, ka bērnu ģimenes dzīvo tepat Koknesē, ir viņu neizsmeļamais enerģijas avots.

Ilga un Maigonis ir izaudzinājuši divas meitas un dēlu, ir vecvecāki astoņiem mazbērniem. Nedēļas nogalēs “Drujās” spurdz mazbērnu balsis, jo te viņiem vislabāk patīk pavadīt brīvdienas un sajust īstu lauku burvību, jo katram atrodas savs darbiņš – pabarot trušu saimi, mazdēliem vislielākais prieks kaut ko uzmeistarot kopā ar vectēvu, bet mazmeitas rosās pa dārzu un virtuvi.

Ciemojoties “Drujās”, kad dabā jūtams rudens zelta pieskāriens, saruna ar mājas saimniekiem un vecāko meitu Evitu Užuli, un viņas meitu Paulu notiek pagājušajā gadā izbūvētajā mājīgajā hallē, kur tagad ir plaša vieta ģimenes godu svinēšanai un citām darbīgām aktivitātēm.

Bērnības atmiņās senās Kokneses skaistums

Ilga ir Sibīrijas bērns, dzimusi tālumā no Latvijas, bet Koknese ir viņas bērnības mājvieta. 1957. gadā vecāki Mirdza un Vilberts Bērziņi kopā ar divgadīgo meitiņu atgriezās Latvijā un sāka dzīvot Koknesē. “Manas mammas dzimtā vieta ir Jēkabpils pusē Kūku pagastā. 1949. gada 25. martā viņu izsauca no skolas sola, un kopā ar vecākiem lopu vagonā sākās ceļš uz tālo zemi Sibīriju, Teguldetas rajona Ždanovas ciemu. Tur arī jaunā meitene iepazinās ar kaimiņmājā dzīvojošo latviešu puisi un viņa ģimeni, kuru bija piemeklējis tāds pats liktenis. Abi jaunie cilvēki apprecējās un pasaulē nācu es, viņu vienīgā meita. Bērnības atmiņas man saistās tikai ar Koknesi, kur manas skolas gaitas sākās Saulesmājā un turpinājās Kokneses vidusskolā. Es piederu pie paaudzes, kas vēl redzēja krāšņo Pērses ūdenskritumu. Atceros arī Pērses tilta spridzināšanu un mākslas filmas “Noktirne” uzņemšanu,” atmiņās kavējas Ilga.

Savukārt Maigonis stāsta: “Esmu dzimis Balvos, bet neilgi pēc manas nākšanas pasaulē vecāki Lauma un Edgars Tiltiņi pārcēlās uz dzīvi Aizkraukles pagastā. Tur kopā ar divām māsām pagāja mana bērnība, mācījos Aizkraukles vidusskolā, bet pēc tam Vecbebru tehnikumā.”

“Mēs mīlam Koknesi un tās senatni!”, teic Ilga un Maigonis.
Dzimtas gods un lepnums ieausts karogā.

Kāzu valsis joku dienā

Tālāk mūsu sarunā seko Ilgas un Maigoņa iepazīšanās stāsts. Pēc vidusskolas beigšanas Ilga bija nolēmusi uzsākt studijas augstskolā, bet notika tā, ka enerģiskā meitene sāka strādāt par laboranti Vecbebru tehnikumā, kur otrajā kursā pavāra amatu apguva Maigonis. “Pirmajā skolas dienā notika sporta sacensības starp audzēkņiem un darbiniekiem. Abi saskrējāmies ar pierēm. Vakarā bija balle, kurā Maigonis uzlūdza uz deju, un tā arī viss sākās,” ar smaidu atceroties  teic Ilga. Lai arī kāzas tika plānotas citā datumā, apstākļi sagrozījās tā, ka viens otram vārdu “jā” viņi teica 1978. gada 1. aprīlī Aizkrauklē, toreiz Stučkas rajona dzimtsarakstu nodaļā. Maigonis piebilst: “Sākumā visi domāja, ka tas ir 1. aprīļa joks, bet nu tas izvērties 44 gadu garumā!” Dzīvojot Aizkraukles pagastā, ģimenē piedzimuši bērni Evita, Jolanta un Gatis.

Pabeidzot tehnikumu, Maigonis bija izlolojis sapni strādāt par pavāru uz kuģa, bet ārzemēs dzīvojošo radu dēļ tas nebija iespējams, jo tā laika politiskā vara šādu iespēju nepieļāva, bet Atmodas laiks vēl nebija sācies. Ilgi darba gadi pavadīti, strādājot par mehāniķi “Aizkraukles Lauktehnikā”, un arī tagad darba gaitas turpinās uzņēmumā “Baumit” Koknesē. Pēc Vecbebriem Ilgai darbīgi gadi aizvadīti, strādājot par grāmatvedi Aizkraukles profesionāli tehniskajā vidusskolā.

Ilga un Maigonis savā kāzu dienā 1978. gada 1. aprīlī.
Kopīgā dzīves ceļa sākumā.
Veltījums Tiltiņu dzimtai – Likteņdārzā iestādītā kļaviņa.

Spieto kopā ar dziedošajām ģimenēm

Jau no mazotnes bērni radināti pie lauku darbiem, jo piemājas saimniecībā bija jārūpējas par lopiņu saimi, jāgādā siens un jāravē dārzs. “Mums bija liela saimniecība, nodevām pienu pārstrādei, gatavojām paši piena produktus. Taču vienmēr atradām laiku svinēt svētkus, katru vasaru braukt ekskursijās, veidot savas ģimenes tradīcijas,” saka Ilga.

Kad 90. gados Latvijā sākās dziedošo ģimeņu pasākums “Spiets”, arī Tiltiņi ar prieku tajā spietojuši, un tagad par “Spieta” vasarām ir palikušas visjaukākās atmiņas. Muzikālais gēns mantots no iepriekšējām paaudzēm. Maigoņa vecāki jaunības gados spēlējuši lauku kapelā Balvos un, dzīvojot Aizkraukles pagastā, turpinājuši muzicēt.

“Spieta” laikā Evita mūzikas skolā apguvusi kokles spēli, bet Jolanta mācījusies spēlēt akordeonu. Mūzikas skolotāja palīdzējusi sagatavot muzikālo priekšnesumu tā, lai kokle un akordeons labi saskan kopā. Ar ģimenē iemīļoto dziesmu “Nezviedz, bērais kumeliņ” Maigonis un Ilga, abas mūziķes Evita un Jolanta un mazais brālis Gatis priecēja “Spieta” klausītājus. Tiltiņi piedalījušies dziedošo ģimeņu koncertos Lielvārdē, Aizkrauklē un Koknesē.

Savs paradīzes stūrītis

  1. gadā Ilga un Maigonis kļuva par “Druju” saimniekiem. “Trīsistabu dzīvoklī mums sen bija kļuvis par šauru, esam lauku cilvēki un gribējām savu māju un stūrīti zemes,” teic Maigonis. Uzreiz savaldzinājusi skaistā vieta Daugavas krastā, bet, lai iekoptu skaistu sētu un atjaunotu māju, ieguldīts liels un pamatīgs darbs. Maigonis ar dēlu Gati saviem spēkiem veikuši mājas remontu, uzcēluši pirtiņu, pēdējais lielais veikums ir halles izbūve mājas otrajā stāvā, bet plašā lodžija vēl top. Savukārt mājas saimnieces pārziņā ir no agra pavasara līdz vēlam rudenim ziedošais puķu dārzs, kurš ar katru gadu kļūst arvien krāšņāks. Šajos gados sakuplojušas mājas saimnieku iestādītās ābeles, lazdas dāsni dāvā riekstus, pavasaros sazaļo bērzu birzs, bet vasarās uzzied ūdensrozes divos dīķos. “Mums ir savs paradīzes stūrītis uz zemes!” smaidot teic Ilga un Maigonis.

Bet vislielākais prieks par to, ka bērnu ģimenes dzīvo tepat Koknesē, un viņi visi jūt cits cita atbalstu. Vecākās meitas Evitas ģimenē aug meitas Paula un Marta, dēls Valters. Arī Jolantas ģimenē trīs bērni: Megija, Evelīna un Estere, bet dēls Gatis ar sievu audzina dēlu Raineru un meitu Aneti. Maigonis stāsta, ka dēls kādu laiku dzīvojis un strādājis ārzemēs, bet sapratis, ka vēlas dzīvot un ģimeni veidot savā dzimtajā pusē.

Visas nedēļas nogales mazbērniem aizrit vecvecāku mājās, kur ne tikai bauda jauku atpūtu, bet čakli palīdz visos ikdienas darbos. Mazmeita Paula stāsta, ka vecmāmiņa iemācījusi ravēt dārzu, rūpēties par mājdzīvnieku saimi: pabarot trušus, vistas, pīles un tītarus, jo katrā darbiņā ir savas zināšanas un prasme. Abiem mazdēliem Raineram un Valteram visvairāk patīk darboties kopā ar vectēvu, veicot vīru darbus. Kad ir kārtīgi pastrādāts, ir prieks būt visiem kopā pie saimes galda.

Kādā vasarā 90. gadu vidū.
Dzimtas salidojumā 2022. gada vasarā, apciemojot Likteņdārzā iestādīto kļaviņu.

Tiltiņu meitenes – līnijdejotājas

Tiltiņu daiļo dzimumu saista kopīgs vaļasprieks – līnijdejas. Pirms desmit gadiem Ilga sāka dejot Kokneses centra līnijdeju kolektīvā. Viņa ir no tām šarmantajām dejotājām, kura prot arī acu skatienā un smaidā atklāt dejas stāstu. Gadu gaitā, piedaloties līnijdeju konkursos un sacensībās, iegūtas zelta godalgas un publikas atzinība. Ar līnijdejām Ilgai izdevies aizraut arī savas meitenes. Kādu laika posmu dejotāju vidū bija vecākā mazmeita Paula, kura tagad Vidzemes augstskolā studē Komunikāciju un sabiedrisko attiecību programmā. Šobrīd savās vecuma grupās līnijdejas dejo meita Jolanta un mazmeitas Megija, Marta, Evelīna un Estere. Bet pārējie ģimenes locekļi ir vislielākie atbalstītāji un līdzjutēji, braucot līdzi uz koncertiem un sacensībām.

“Galvenais dzīvē ir laba izglītība,” atzīst Maigonis un Ilga, un ir gandarīti, ka viņu bērniem tā vienmēr ir bijusi prioritāte. Viņi priecājas par mazbērnu sasniegumiem mācībās, sportā un sabiedriskajās aktivitātēs. Par teicamām sekmēm mazmeitām Paulai un Megijai šajā mācību gadā piešķirta Latvijas Bērnu fonda un Amerikas Latviešu Apvienības stipendija.

Enerģiski, radoši, aktīvi un azartiski – tā varētu raksturot mazos un lielos Tiltiņus. Evita teic, ka ģimenē vienmēr skaisti un ar izdomu tiek svinētas gan jubilejas, gan dažādi svētki: “Kopā svinam gadskārtu svētkus, valsts svētkus 18. novembrī, Mātes un Tēva dienu, sveicam jubilejās visus gaviļniekus. Vienmēr izdomājam, lai mums ir interesanti un priecīgi. Svētkus visbiežāk svinam nevis mājās, bet dodamies rūpīgi izplānotās ekskursijās pa Latviju, lai allaž uzzinātu un ieraudzītu kaut ko jaunu un gūtu pozitīvas emocijas. Pavisam drīz, tēta dzimšanas dienā, dosimies ekskursijā baudīt zelta rudeni.”

Lai gaišas debesis un laimīga dzīve

Ģimenē mazbērniem tiek stāstīts arī par mūsu tautas traģiskajiem notikumiem. Viņi zina, ka vecmāmiņa ir piedzimusi Sibīrijā un to, cik daudz ir pārcietuši un izturējuši Ilgas vecāki. Ne tikai 25. martā, arī citās atceres dienās tiek pārrunāti un izskaidroti vēstures notikumi. Ilga aktīvi darbojas Kokneses politiski represēto nodaļas darbā, bet 2019. gada vasarā viņa ar fonda “Sibīrijas bērni” domubiedriem devās braucienā uz Sibīriju, lai vēlreiz atgrieztos savā piedzimšanas vietā. Ilgas atmiņu stāsts ir iemūžināts arī Dzintras Gekas filmā par Sibīrijas bērniem.

“Es ļoti vēlos, lai mūsu bērniem un mazbērniem ir laimīga dzīve, lai viņi novērtē to, kas viņiem pieder – gaišas un brīvas debesis,” teic Ilga. Viņai ar vīru nav lielāka prieka, kā iepriecināt un pārsteigt savējos. Par to liecina arī pārsteigums, ko viņi sagādāja mazmeitai Paulai. Pirms dažiem gadiem vecvecāki jautājuši mazmeitai, ko viņa vēlētos saņemt dāvanā Ziemassvētkos. Paula jokojot atteikusi: “Gribu klavieres!” Izrādās, ka pēc mūzikas skolas beigšanas viņas vecās klavieres savu mūžu bija nokalpojušas un dzīvoklī vairs vietas instrumentam nebija. Vārdos neizsakāms bija Paulas pārsteigums, kad Ziemassvētku vakarā “Drujās” vecvecāki viņai dāvanā “pasnieguši” klavieres, kur tagad tām ir sava vieta, un Paula itin bieži par prieku sev un pārējiem spēlē savus mīļākos skaņdarbus. “Klavieres dabūjām no atsaucīgiem cilvēkiem par simbolisku maksu, bet ļoti labā stāvoklī. Ko gan nevar izdarīt, lai sagādātu prieku!”  smaida vecvecāki.

Tiltiņu dzimta kļūst arvien kuplāka, un tam apliecinājums ir par ikgadēju tradīciju kļuvušais dzimtas salidojums, kas nākamgad notiks jau desmito reizi. Ideja par salidojumu radusies pirms deviņiem gadiem, lai kopā sapulcinātu Maigoņa un viņa māsu bērnus, Tiltiņu ģimenes desmit mazbērnus ar ģimenēm. Maigoņa vecāki jau ir mūžībā, bet mazbērni ir viņu dzīvesgājuma turpinātāji.

Tiekas dzimtas salidojumos

Par pirmo salidojumu Evita stāsta: “Mūsu dzimtas pirmais salidojums notika Drujās 2013. gada 1. jūnijā – zīmīgā datumā – Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā.

Bijām sagatavojuši gan izklaides bērniem, gan kultūras programmu un sportiskas aktivitātes. Pasākums lieliski izdevās, tāpēc nolēmām satikties katru gadu vasarā pie kādas no ģimenēm, aicinot piedalīties arī otrās pakāpes brālēnus un māsīcas ar ģimenēm. Esam kopīgi centušies arī pētīt savas dzimtas koku, kas nemitīgi jāpapildina, jo gandrīz katru gadu pasaulē nāk kāda jauna atvasīte. Vienai no tēta māsām ir uzvārds Kļaviņa. Likteņdārzā vienā no salidojumiem iestādījām kļaviņu kā veltījumu mūsu dzimtai.

Otrajā salidojuma reizē izlēmām, ka mums ir vajadzīgs dzimtas karogs, apmainoties ar idejām, tapa skice, kuru prasmīga sava aroda pratēja izšuva kā smalku mākslas darbu. Karogā ir atainota Viņa un Viņš, kuri stāv katrs savā krastā, bet viņus vieno skaists un ziedošs tilts. Tagad salidojumos karogs ir goda vietā un noslēgumā aizceļo pie ģimenes, kura nākamajā gadā rīko salidojumu.” Ilga piebilst, ka salidojumos vienmēr notiek lustīga sadziedāšanās, un vienmēr skan arī salidojuma himna – Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem “Brauciet lēnām pār tiltu, draugi!”

Šo gadu gaitā salidojuma dalībnieku pulks kļuvis arvien kuplāks, jo visiem, kuri pieder Tiltiņu dzimtai, ir svarīgi satikties, uzturēt sirsnīgas attiecības un kopīgi rakstīt savu dzimtas stāstu. Par notikušajiem salidojumiem vēsta daudzās fotogrāfijas albumos, kas vienmēr būs unikāla liecība par to, kā gadu ritējumā mazie dalībnieki izaug lieli un dzimtas koka zaros klāt nāk arvien jaunas atvasītes.

Šovasar Tiltiņu dzimtas salidojums atkal notika Koknesē, kad visi kopā devās aplūkot Likteņdārzā sakuplojušo Tiltiņu dzimtas kļaviņu, apmeklēja mini zoodārzu “Karlīnas” Odzienā, kur arī apskatīja Odzienas muižu un retro automobiļu un senlietu izstādi. Jaunā paaudze varēja izpausties radošajās darbnīcās, bet visi kopā piedalīties sporta sacensībās, izbraukt ar laivu un supiem. “Tā bija aizraujoša un piepildīta diena visiem kopā!” atzīst Evita. Un tur arī slēpjas Tiltiņu dzimtas spēks – būt kopā, apzināties savas dzimtas saknes un droši raudzīties nākotnē.

Atmiņu stāstu 2022.gadā pierakstījusi Sarmīte Rode.

Foto no Tiltiņu dzimtas personīgā arhīva.

Leave a Comment