ATDZIMST KOKNESES JAUNĀ PILS

Biedrība “Pērses krasts” veiksmīgi turpina Kokneses unikālā kultūrvēstures mantojuma izpēti un vēstures iedzīvināšanu virtuālā realitātē. Novembra vidū Kokneses tūrisma informācijas centrā biedrība “Pērses krasts” novadniekus aicināja uz pasākumu “Atklāj zudušo Koknesi – Kokneses muižas pils virtuālā rekonstrukcija”, kurā notika arī pils trīsdimensiju modeļa prezentācija.

Kokneses Jaunā pils bija viena no skaistākajām un savdabīgākajām Latvijas pilīm neorenesanses stilā 20. gadsimta sākumā. Sadarbībā ar mākslas vēsturnieci Gunu Ševkinu un ģeotelpiskās informācijas un tālizpētes tehnoloģiju uzņēmumu “Mikrokods” izstrādāts Kokneses muižas Jaunās pils virtuālais modelis.

Ints Lukss un Oto Lukss prezentē Kokneses Jaunās pils 3D modeli.

“Ļoti bieži nācies dzirdēt koknesiešu un tūristu vaicājumu par Kokneses krāšņo pērli, kas tagad skatāma fotogrāfijās un par kuras esamību liecina tikai drupas Kokneses parkā. Pateicoties mākslas zinātnieces Gunas Ševkinas 2021. gadā veiktajam pētījumam “Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte”, kas publicēts žurnālā “Mākslas Vēsture un Teorija” (26/2022), biedrības un uzņēmuma “MikroKods” apkopotajai informācijai, varējām īstenot projektu par tās virtuālo rekonstrukciju,” teic biedrības vadītāja Ita Lejiņa.

Uzņēmuma “MikroKods” pārstāvji Ints Lukss un Oto Lukss jau iepriekš sadarbojušies ar biedrību “Pērses krasts”, izveidojot interaktīvu vēsturiskās informācijas stendu ar trīsdimensiju (3D) virtuālās pastaigas iespēju pa Daugavas senleju un Pērses gravu un vēsturiskās situācijas 3D video: “Koknese – Daugavas senleja un Pērses grava 20. gs. 30. gadi”. Jaunākais veikums apliecina, ka sperts vēl viens solis tālāk senās Kokneses zudušo dārgumu izpētē, dodot iespēju aplūkot, kā pirms vairāk nekā simts gadiem izskatījusies viena no ievērojamākajām celtnēm Koknesē.

Iesaistīšanās biedrības “Pērses krasts” projektos ir atvedusi Intu Luksu atpakaļ uz viņa bērnības zemi. “Esmu dzimis Kandavā, bet Koknesē no 1957. līdz 1963. gadam esmu pavadījis savas dzīves labākos gadus, redzējis zudušo Daugavas ainavu pirms tās appludināšanas un baudījis Kokneses jaukumus. Mani vecāki tolaik strādāja Kokneses vidusskolā, bet mūsu saknes Koknesē ir daudz dziļākas. Luksu dzimta ir cēlusies no Kokneses muižas “Luķu” mājām un sākotnējais uzvārds Luķis vairrākārtējas tulkošanas gaitā pārmainīts uz Lukss,” tikšanās reizē pastāstīja Ints Lukss. Ar lielu entuziasmu viņš vāc un apkopo vēsturiskos materiālus par Koknesi.

Vēstures liecības vēsta, ka Kokneses muiža Kokneses draudzes novadā pieminēta Livonijas hercogistes 1591. gada un 1599. gada arklu revīzijās kā kroņa muiža. To 17. gadsimta beigās rentēja zviedru pulkvedis Krūnšerns.

  1. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna muižu dāvināja grāfam Pēterim Šuvalovam, bet no 1780. gada muižas īpašnieks bija Karls Oto fon Lēvenšterns, tālāk to mantoja viņa pēcteči. Pasākumā par Lēvenšternu dzimtu plašāk pastāstīja Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītājas vietniece Lauma Āre.

Jaunā pils celtniecība sākās 1894. gadā pēc Oto Karla Nikolaja fon Lēvenšterna pasūtījuma. Ēku projektējis vācu arhitekts Karls Neiburgers. Muižas pils būvniecību pēc Neiburgera nāves pabeidza 1901. gadā arhitekta Johana Vilhelma Karla Neimana vadībā pēc izmainīta projekta.

Pils mūžs nebija ilgs, jo Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, to daļēji sagrāva vācu artilērija, apšaudot Koknesi no Daugavas kreisā krasta.

Ints Lukss, pētot tā laika periodiku, atklājis, ka pēc kara bija doma pili atjaunot un izmantot kā Latvijas prezidentu vasaras rezidenci, skolu, muzeju vai tūristu mītni, taču līdzekļu trūkuma dēļ neviena no iecerēm tā arī netika īstenota. Iespējams, ka pils varētu būt nojaukta 30. gadu beigās.

Mūsdienās no Kokneses muižas pils ēkas ir saglabājušies pamatu un pagrabstāva drupu fragmenti,  mākslīgi veidotās terases aprises dienvidu pusē, terases kāpņu fragmenti un citu veidojumu paliekas, kas tagad apauguši ar kokiem.

Kokneses Jaunās pils realitātes modeļa salīdzinājums ar izstrādāto 3D modeli.

Par pils virtuālās rekonstrukcijas darba procesu pasākumā pastāstīja Inta Luksa dēls Oto Lukss, SIA “Mikrokods” projektu vadītājs: “Vispirms mums vajadzēja noskaidrot, kādi bija muižas apveidi un kurā vietā tā precīzi atradās. Lai izveidotu ģeometrisko pamatu muižas pils digitālai rekonstrukcijai, 2021. gada aprīlī tika veikta uzmērīšana, izmantojot lāzerskenēšanu un fotogrametriju. Mērķis bija mēģināt atjaunot šo ēku pēc iespējas detalizētā veidā. Ja objekts pastāvētu, situācija būtu vienkāršāka, bet šajā gadījumā bija daudz sarežģītāk. Izskatījām skiču projektus, vēsturiskos fotoattēlus pirms pils nopostīšanas, arī sagrautās muižas fotogrāfijas un atlasījām labākos attēlus, kurus varētu izmantot rekonstrukcijai. Viens no vērtīgākajiem materiāliem, pēc kura varējām vadīties, bija 20. gadu sākumā pasūtītais uzmērījums, kurā tika uzmērīts ēkas pirmais stāvs. Salīdzinot Neiburgera projekta metus ar 1922. gada uzmērījumu, konstatējām, ka tie nesakrīt ar to, kas ir uzbūvēts. Arī pils digitalizētie vēsturiskie attēli nebija pietiekami daudz un ar atbilstošu kvalitāti un izšķirtspēju.”

Ints Lukss, raksturojot paveikto, atzina: “Bija jāpieliek daudz iztēles, tā ka nevarēsim garantēt, ka modelis ir tieši tāds, kāda bija pils, bet jebkurā gadījumā tas ir vizuāli tuvs tam, kā toreiz.” Kokneses muižas Jaunās pils 3D modelis būs apskatāms biedrības “Pērses krasts” mājaslapā www.misijakoknese.lv.

Foto: Māra Bitāne

Teksts: Sarmīte Rode

Projekts Nr.22/1-14.2/K 29 ‘’Kokneses muižas pils virtuālā rekonstrukcija’’ īstenots ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Zemgales plānošanas reģiona īstenotās Zemgales Kultūras programmas 2022 ietvaros.

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *