Zemes ceļš gar Daugavu no Rīgas uz austrumiem ir viens no vecākajiem, ja ne vissenākais ceļš Latvijā. Ja par to brauca no Pļaviņām Rīgas virzienā, tad pie Saulēm (bijušais Maskavas krogs) nonāca krustojumā, kurā ceļš uz Rīgu nogriezās pa kreisi un turpinājās uz leju pa Helenas upītes gravu līdz Daugavai, bet taisni pāri upītei uz augšu gar Kokneses luterāņu baznīcu veda ceļš uz Kokneses muižu un Kokneses staciju. Vietu, kur Rīgas ceļš nonāca Daugavas krastā, sauca par Stūreslejām, pēc māju nosaukuma, kas atradās tur, kur lielceļš strauji pagriezās pa labi uz augšu gar Daugavu – “lejā uz stūra”. Turpat blakus ceļa malā atradās Stūresleju krogs jeb Stūreskrogs. Stūreslejās lielceļš gāja pa Daugavas krasta terasi tikai dažu metrus virs upes līmeņa, tādēļ bieži cieta no plūdiem, sevišķi pavasaros. Pie Stūresleju kroga ārsienas bija piestiprināta plāksne, uz kuras atzīmēja plūdu maksimālos līmeņus. Lielākie plūdi bija 1953. gada pavasarī, kad ūdens līmenis sasniedza 8 m virs normas.
Lielceļš aiz kroga veda gar Kokneses pilsdrupu pakāji gar Zvejnieku mājām, tālāk pāri Pērses upei un gar Bilstiņakalna pakāji uz Aizkraukli. Līdz pat pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem ceļš bija sliktā stāvoklī un tādēļ presē bieži izpelnījās pārmetumus. Stāvoklis uzlabojās pēc jaunā tilta uzcelšanas pār Pērsi 1935. gadā, kad sakārtoja arī lielceļu. Šobrīd Helenas upītes grava un Stūreslejas ir pilnībā appludinātas un jaunā Rīgas-Daugavpils šoseja pie Kokneses vairs neiet tieši gar Daugavu, bet vairāk kā kilometru atstatu.
Aprakstu sagatavoja: Ints Lukss
Foto: no biedrības arhīva
Ja Tev ir papildus informācija, vēlies precizēt faktus vai dalīties ar savu materiālu par vēsturi, notikumiem, personām, raksti komentāros, iesūti ziņu sadaļā “Kontakti” vai raksti epastu uz misijakoknese@gmail.com.
Pingback: PĒRSES TILTS -
Pingback: DAUGAVAS ŪDENSCEĻŠ -