Kokneses muiža Kokneses draudzes novadā pieminēta Livonijas hercogistes 1591. gada un 1599. gada arklu revīzijās kā kroņa muiža. 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna to dāvināja grāfam Pēterim Šuvalovam, bet no 1780. gada muižas īpašnieks ir Karls Oto fon Lēvenšterns un tālāk to mantoja viņa pēcteči.
18. gadsimta beigās uzbūvētā muižas pils bija liela, bet samērā vienkārša divu stāvu ēka ar mansardu. 1894. gadā tā laika muižas īpašnieks Karls Nikolajs Oto fon Lēvenšterns pasūta jaunas muižas projektu arhitektam Karlam Dāvidam Neiburgeram. Muižas pils būvniecību pēc Neiburgera nāves pabeidza 1900. gadā arhitekta Johana Vilhelma Karla Neimana vadībā pēc izmainīta projekta.
Jaunā Kokneses pils, kā to dēvēja tautā, bija viena no skaistākajām un savdabīgākajām Latvijas pilīm neorenesanses stilā. Pils mūžs gan nebija ilgs, jo Pirmajā pasaules karā to daļēji sagrāva vācu artilērija, apšaudot Koknesi no Daugavas kreisā krasta. Pēc kara tika kalti pils atjaunošanas plāni ar dažādām piedāvātām izmantošanas iespējām: Latvijas prezidenta vasaras rezidence, skola, muzejs, tūristu mītne. Diemžēl līdzekļu trūkuma nekas no tā nerealizējās, lai gan vēl 1936. gada jūnijā pa ceļam uz Pļaviņu vidusskolu pili apmeklēja valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kur viņam pagasta runas vīri izklāsta projektu par pils pārvēršanu skolas ēkā. Pils ēkas drupas nojauca 1930. gadu beigās.
Mūsdienās var aplūkot Jaunās pils pamatus, kam cauri izauguši koki. Kokneses parkā, kur reiz atradās pils ieeja, izveidots laukums ar koka skulptūru “Mūžība”, notiek pasākumi, koncerti un teātra izrādes.
Aprakstu sagatavoja: Ints Lukss
Foto: no biedrības arhīva
Ja Tev ir papildus informācija, vēlies precizēt faktus vai dalīties ar savu materiālu par vēsturi, notikumiem, personām, raksti komentāros, iesūti ziņu sadaļā “Kontakti” vai raksti epastu uz misijakoknese@gmail.com.