Pērses grava bija Latvijai unikāls ģeoloģisks piemineklis, kur nelielā Pērses upe bija iegrauzusies Pļaviņu svītas dolomīta iežos, izveidojot kanjona veida gravu ar līdz pat 40 metru augstām sienām. Pērses grava sākas lejpus dzelzceļa tiltam pār Pērsi un gandrīz 4 km garā posmā līdz ietekai Daugavā upe nolaidās augstumā par 39 m, tā uzrādot īstai kalnu upei raksturīgu kritumu – 10 metri uz kilometru. Šajā posmā Pērses gultnē bija gandrīz nepārtrauktas krāces, dolomīta kāples un ūdenskritumi, no kuriem lielākais un populārākais bija Pērses ūdenskritums. Gravā bija ierīkotas arī divas ūdensdzirnavas – Atradzes dzirnavas gravas sākumā un Bilstiņu dzirnavas gravas vidū.
Gravas vienā vai otrā krastā atsedzās iespaidīga augstuma dolomīta klintis, no kurām atdalījušies un nokrituši pie upes gultnes gulēja milzīgi klinšu bluķi. Grava atradās nepārtrauktā attīstībā, jo nokrišņu ūdeņi un Pērses upe pastāvīgi izskaloja merģeli, kas atdalīja dolomīta slāņus, no kā radās nobrukumi un upes gultnes izskalojumi, veidojot šo unikālo ainavu. Nokāpt gravā varēja tikai pa dažām takām un izbūvētām kāpnēm. Gravas dibenā bija atsevišķi lēzeni laukumi, kurus izmantoja kā parka atpūtas vietas, kā arī gravas beigās Pērsē bija izveidojusies paliela ar kokiem un krūmiem apaugusi sala. Šodien Pērses grava visā tās garumā ir applūdināta un veido Pērses līci.
Aprakstu sagatavoja: Ints Lukss
Foto: no biedrības arhīva
Ja Tev ir papildus informācija par konkrēto aprakstu, vēlies precizēt faktus vai dalīties ar savu informāciju par vēsturi, notikumiem, personām, raksti komentāros, iesūti ziņu sadaļā “Kontakti” vai raksti epastu uz misijakoknese@gmail.com.
Pingback: PĒRSES ŪDENSKRITUMS -
Pingback: KOKNESES PARKS -