SAGATAVOTI NOVADPĒTNIEKU MĀCĪBU MATERIĀLI MĀJVIETU UN DZIMTAS VĒSTURES IZPĒTEI

Pateicoties mūsdienu iespējām un digitālo arhīvu pieejamībai, ikviens var izpētīt savas mājas, saimniecības vai dzimtas vēsturi. Lai veicinātu interesi par novadpētniecību un savu dzimto vietu vēstures izpēti, sadarbojoties biedrības īstenotajā Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītajā projektā “Misija KOKNESE”, Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis” sagatavojusi un publicējusi vietnē Historia.lv vienas Kokneses pagasta vecsaimniecības (“Bormaņi”) un vienas jaunsaimniecības (“Pērsejas”) izvērstu aprakstu.

Kokneses pagasta “Bormaņi” (1) un “Pērsejas” (2) openstreetmap.org kartē.

Šī uzdevuma mērķis ir atbalstīt kvalitatīvu sava pagasta/pilsētas lokālās vēstures izpēti, vēstures materiālu publicēšanu, vietējo novadpētnieku un interesentu darbu, veicināt indivīdu interesi par savas mājvietas stāstu un vēsturisko izpēti.

Darbu uzsākot, biedrība “Apvārsnis” izvēlējās sagatavot vecsaimniecības un jaunsaimniecības aprakstu, jo šie ir divi izplatītākie Latvijas lauku mājvietu tipi. Par vecsaimniecībām ierasti saucam pirms 1918. gada pastāvējušās zemnieksētas (gan dzimtas īpašumā izpirktas, gan rentētas mājas), bet par jaunsaimniecībām – Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros dibinātās, valsts pilsoņiem piešķirtās lauku saimniecības. Senākās ziņas par krietnu daļu vecsaimniecību masveida avotos rodamas jau no 17. gadsimta, kad zviedru pārvaldītajā Vidzemē iekasējamo nodokļu noteikšanai tika veikta visaptveroša muižu un tām piederošo zemnieku sētu uzskaite un inventarizācija, bet jaunsaimniecību izveidošanās un attīstības vēsture izsekojama kopš 1919. gada tapušos dokumentos.

“Svirķi” Nr. 2 un Nr. 3. mērnieka O. Kvista 1691. gadā sastādītajā Kokneses pilsmuižas plānā. LVVA 7404. f., 1. apr., 1468. lieta.
“Svirķi jeb Balbieri” Kokneses pilsmuižas 1797. gada plānā. LVVA 2760. f., 1. apr., 117. lieta.

Saimniecību apraksti, daļēji atklājot arī to īpašnieku dzimtu vēsturi, sagatavoti kā avotus galvenokārt izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Vēstures arhīvā glabātos 17.–20. gs. dokumentus – kartes, plānus, arklu revīzijas, baznīcas grāmatas, zemesgrāmatas, muižas dalīšanas lietas un statistikas (tautas skaitīšanas, lauksaimniecības skaitīšanas) datus, tos papildinot ar avotu un literatūras publikācijām, oficiālām u.c. preses ziņām.

Visi “Bormaņu” un “Pērseju” aprakstos izmantotie avoti ir atbilstoši citēti, norādot attiecīgo dokumentu glabāšanas (fondu, aprakstu, lietu numuri) un skatīšanas (elektroniski brīvi pieejamo materiālu tīmekļa adreses) vietas. Vienas tēmas vēstures avoti lielākoties glabājas vienā un tajā pašā fondā vai lietu uzskaites sarakstā/lietā. Piemēram, Latvijas Valsts vēstures arhīvā lietā Nr. 218. f. (“Vidzemes muižnieku kredītsabiedrība”), 2. apr. (“Zemnieku māju izpirkšana Rīgas apriņķī 1867. – 1935.”) atrodas ne tikai “Bormaņu”, bet vēl 89 citu Kokneses muižas sētu izpirkšanas lietas. Līdz ar to jebkuram interesentam, kuram nav iepriekšējā pieredze darbā ar LVVA materiāliem, bet ir vēlme izpētīt savas mājvietas/dzimtas vēsturi, šie Kokneses pagasta mājvietu apraksti noderēs kā palīgs un mācību materiāls, pašam uzsākot patstāvīgu izziņas darbu.

Ar publicētajiem aprakstiem var iepazīties šeit:

Valters Grīviņš. Ieskats Kokneses pagasta “Bormaņu” vecsaimniecības un Dauges dzimtas vēsturē  (17. gs. II puse – 1941. g.)

Valters Grīviņš. Ieskats Kokneses pagasta “Pērseju” jaunsaimniecības uz Zemīšu dzimtas vēsturē  (1922. – 1977. g.)

Projektu  “Misija KOKNESE”, Nr.2023.LV/NVOF/MIC/057 finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Rakstu sagatavoja:

Valters Grīviņš

Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība “Apvārsnis”redakcija@historia.lv  

Leave a Comment