Sen bijuši notikumi pagaist no cilvēku atmiņas. Dažreiz tie saglabājas nostātos, bet dažreiz ir lemti aizmirstībai. 1378. gadā Kurzemes bīskapijas domkapituls atzina, ka cilvēcīgā atmiņa ir īslaicīga un nolemta nāvei, tāpēc notikumi ir jāsaglabā rakstītajās liecībās. Un patiesi, ja tā laika rīcības nebūtu nostiprinātas ar rakstīto tekstu, mēs, iespējams, nekad neuzzinātu par vietu, kur pašlaik redzams parks, bet agrāk slējās aizsardzības mūri, kuru iekšpusē gar šaurām ielām bija izvietojusies mūra apbūve un kuras sienās ļaudis nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Runa ir par vietu, kuru agrāk pazina kā “Kukonoys” un vēlāk sāka dēvēt par “Kokenhusen” un kuru mēs šobrīd saucam par Koknesi. Kokneses viduslaiku pilsēta izveidojās pie mūra pils ap 13. gs. pusi un pastāvēja tur līdz 17. gs. otrajai pusei, kad daļā no tās teritorijas tika izveidotas pils aizsardzības struktūras. Vēlāk, kad tika pamesta pils, pilsētas teritorija aizauga un vienīgās liecības par to bija sastopamas arhīvos atrodošajos dokumentos vai zem zemes. Šis stāsts būs par Kokneses pilsētu viduslaikos. Lai to izstāstītu, paturēsim prātā Kokneses pili, paskatīsimies uz pilsētas pārvaldes organizāciju, tās apbūvi un iedzīvotāju nodarbošanos, kā arī mēģināsim novērtēt tās nozīmi Livonijā un plašākā reģionā.
Autors: Mg. hist., vēstures zinātņu doktora grāda pretendents Edgars Plētiens, 2016.gads, pētījums veikts Kokneses novada domes uzdevumā.
Pētījums pieejams šeit: “KOKNESES MAZPILSĒTAS VEIDOŠANĀS UN ATTĪSTĪBA LIVONIJĀ 13.- 16. GS.”
Pētījuma teksts angļu valodā: KOKNESE TOWN FORMATION AND DEVELOPMENT IN LIVONIA IN 13th – 16th CENTURY
