Koknesē, 20. gadsimta 20. – 30. gados darbojās pārceltuve. Par to liecina fakti, kas minēti dažādos tā laika preses izdevumos un vecākās paaudzes atmiņās. Visvairāk to izmantoja tūristi, lai iepazītu Daugavas krastu skaistumu. Izdevumā „Sociāldemokrāts” 1922. gada 30. jūnija numurā minēts gadījums, ka vietējais prāmja turētājs naktī uz 26. jūniju vairākkārt atteicies publiku celt pāri Daugavai, lai gan pēc noteikumiem tam jāceļ pāri uz katru pieprasījumu un par noteiktu cenu. Pateicoties Līgo svētkiem, otrpus Daugavas bija daudz ekskursantu – Staburaga apmeklētāju – tā kā šāda pārcēlāja rīcība radīja vairākus starpgadījumus.
Savukārt 1936. gada 27. jūnija „Jaunākajās Ziņās” rakstā „Laivu piestātne pie Staburaga” uzsvērts, ka Jūrniecības departaments pabeidzis ierīkot laivu piestātnes stekus ar platformām Daugavā pie Staburaga, Kokneses un Pļaviņām. Pie Staburaga uzcelti 80 metrus gari, bet pie Kokneses 60 metrus gari un pie Pļaviņām 20 metrus gari koka steki tūristu laivu piestāšanai.
