Turpinām vēstīt par dažādiem faktiem no Kokneses Jaunās pils vēstures. Daudzi no mums ir lasījuši vai dzirdējuši par 1905.gada revolūciju, taču kā tā skāra Kokneses muižas pili Neviennozīmīgi vērtētajā 1905. gada revolūcijā latviešu nācija ieguva aktīvas politiskās darbības pieredzi, stiprināja politisko identitāti un pilsonisko brīvību. Tomēr revolūcijas laikā tika zaudēti ievērojami cilvēkresursi un kultūrvēsturiskās vērtības.
Daudzas muižu pilis un kungu mājas tika postītas un dedzinātas, lai iznīcinātu esošās, bet nevēlamās varas atbalsta vietas. Revolūcijas kulminācijas notikumi Koknesē norisinājās 1905. gada novembrī, kad revolūcijas dalībnieku pārziņā nonākušās Kokneses muižas pils pagrabtelpas tika izmantotas kā ieslodzījuma vieta sagūstītajiem muižniekiem, kurus vēlāk atbrīvoja un no Kokneses pa dzelzceļu nogādāja Rīgā. Drīz vien Kokneses muižas pilī tika izvietots revolūcijas apspiešanai un tās dalībnieku sodīšanai izveidotās Soda ekspedīcijas viens no štābiem un dragūnu pulks. Laikrakstā “Brīvais Vārds” 1907. gada augustā publicēts “Rīgas apriņķa revolūcijas apsūdzības raksta saturs”. Tajā iekļautas arī Kokneses pagasta valdes skrīvera, par revolucionārās kustības Kokneses apkaimē vienu no vadītājiem apsūdzētā Jāņa Krodera liecības – “Kaujas organizācijas vai milicijas loceklis viņš nebijis. [..] Kokneses pilī viņš bijis tikai divas reizes, kad tur ievesti savaņģotie [sagūstītie] muižnieki un kad tie aizvesti uz Rīgu. [..] Viņš pa visu dumpja laiku tikai nopūlējies ar to, lai novērstu kādus varas darbus [vardarbību], tāpēc arī Koknesiešos [Koknesē] ne pati muiža, nedz pusmuižas netikušas ne postītas, nedz dedzinātas”.
Publikācijā izmantots vēsturnieces Līgas Lapas pētījums “Bruņota cīņa Lielvārdes, Skrīveru, Kokneses un Stukmaņu apkaimē 1905. gada rudenī” (Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2013).
Foto: Jānis Kroders (1860-1938), tautskolotājs, sociāldemokrāts, pašvaldību darbinieks. Attēls no Latvijas Kara muzeja.
Raksta autore: Guna Ševkina, mākslas zinātniece
Publikācija sagatavota ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Zemgales plānošanas reģiona īstenotās Zemgales Kultūras programmas 2021 ietvaros.
