Gatavojot informatīvā izdevuma “MISIJA KOKNESE” pirmo numuru, trim ar vēsturi vai vietējo kopienu saistītām personībām uzdevām jautājumu: Vai ir nepieciešams veidot Kokneses vēstures muzeju vai novadpētniecības materiālu krātuvi un kādēļ?
Atbildes sniedz Gundega Dreiblate, Agrita Vagoliņa un Valters Grīviņš.
Koknese ir īpašs kultūrvēstures novads, kas padomju varas laikā dramatiski cietis, zaudējot Daugavas kanjonu un lielāko daļu to dabas un kultūras vērtību, kas Koknesi padarīja par tūristu Meku Latvijā. Šobrīd, kad rūpes par Kokneses mantojumu ir uzņēmusies Kokneses biedrība, ir iemantota vietējās sabiedrības uzticība un bibliotēkā krājas vērtīgas materiālās un nemateriālās kultūras liecības, ir pienācis laiks veidot muzeju Koknesē, kur vienviet varētu aplūkot saglabāto dabā un arhīvos un krātuvēs. Atbalstāma būtu Kokneses muzeja apvienošana ar Tēlnieka Voldemāra Jākobsona muzeju. Pārsteidzoša ir Koknese aktīvo kultūras kopēju degsme, nesavtība un entuziasms, vācot, pētot un skaidrojot sabiedrībai. Ļoti gribētos, lai šos aktīvos cilvēkus sadzird un atbalsta!
Gundega Dreiblate, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecākā referente
***
Koknese ir Hanzas savienības pilsēta ar interesantu un bagātu vēsturi, par sendienu slavu un ziedu laikiem liecina Kokneses viduslaiku pilsdrupas, daudzu ievērojamu personību dzīves un darba gaitas saistītas ar mūsu pilsētu, tāpēc mana atbilde ir – jā, šo ieceri mums vajag kopīgi īstenot. Tikai, apspriežoties ar speciālistiem, ir jāizlemj, vai mēs veidojam Kokneses vēstures muzeju, vēsturisku ekspozīciju vai novadpētniecības materiālu krātuvi. Viennozīmīgi – ir jāvāc un jāapkopo vēsturiskās liecības, kas vēsta par Koknesi laiku lokos. Daudz jau ir paveikuši vietējie novadpētnieki, kā Jānis Blese un citi, tāpat lieliski savu darbu veic Kokneses tūrisma informācijas centrs, bet mums līdzās dzīvo vecākā paaudze, kas var daudz pastāstīt par seno Koknesi. Katrs atmiņu stāsts ir vērtība, kas jāsaglabā.
Agrita Vagoliņa, Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja
***
Vai kāda pilsēta var pastāvēt un attīstīties bez sava novadpētniecības muzeja vai muzejam pielīdzināmas atmiņas institūcijas? Protams, ka var. Taču pilsētai ar muzeju attīstības iespējas būs daudz lielākas – muzejs, krājot, pētot un popularizējot lokālās vēstures liecības, nodrošina vietējās identitātes veidošanu, uzturēšanu un stiprināšanu. Tas savukārt veido iedzīvotāju izpratni par savas pilsētas un novada kultūrvēstures vērtībām, veicina visa veida tūrisma uzņēmējdarbību, sniedz pamatojumu un rosinājumu kultūras pieminekļu un to apkārtnes sakopšanai un saglabāšanai. Rezultātā veidojas sabiedrība, kas sevi apzinās kā iepriekšējo paaudžu mantiniekus un izjūt atbildību pret pēcnācējiem.
Valters Grīviņš, Historia.lv redaktors
Saprotams, muzejam jābūt spējīgam šo darbu veikt – tam nepieciešams kvalitatīvi izstrādāts, ar pilsētas attīstības vīziju un paša muzeja misiju un mērķiem saskaņots ilgtermiņa darbības plāns, atbilstošas telpas, materiāli tehniskais nodrošinājums un profesionāli savas jomas speciālisti – pilnu laiku strādājoši vēsturnieki un krājuma glabātāji.
Runājot tieši par Koknesi, jāsaka, ka pilsētai ar tās ievērojamo kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, ar nozīmīgiem notikumiem bagāto seno vēsturi, ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi ne tikai muzeja izveidošanai, bet arī tā sekmīgai darbībai, ar potenciālu prasmīgā vadībā kļūt gan par vietējas, gan reģionālas nozīmes atmiņas institūciju.
Rakstu sagatavoja:
Māra Bitāne, misijakoknese@gmail.com
Īstenojam projektu “Misija KOKNESE”, Nr.2023.LV/NVOF/MIC/057, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
