Laiks jaunam atklājumam no Kokneses Jaunās pils vēstures! Šoreiz vēsturniece Guna Ševkina mūs iepazīstinās ar būtisku muižnieku turības apliecinājumu – ziemas dārzu.
Saglabājušajos Kokneses muižas pils attēlos ir labi redzams, ka pils viena daļa bijusi ar plašu iestiklojumu. Nereti šī daļa tiek dēvēta par siltumnīcu, tomēr atbilstošais nosaukums būtu “ziemas dārzs”. Šāda telpa bija iecienīta sabiedrības augstākajam slānim piederošos dzīvojamos namos, it īpaši lauku apvidū esošajos savrupnamos. Ziemas dārzs tika paredzēts ievērojama daudzuma dažādiem istabas augiem un gada aukstajos mēnešos kalpoja kā īstā dārza aizvietotājs, kur uzturēties nama iemītniekiem. Savukārt siltajos gada mēnešos telpu varēja izmantot kā verandu vai vasaras ēdamzāli. Ziemas dārzu plānoja nama dienvidu pusē, apsildāmu, ar plašiem un augstiem logiem. Telpas sienas un griesti parasti bija gaiši, bet grīdu klāja flīzes.
Viegli pārvietojamas, visbiežāk, pītas mēbeles papildināja telpas interjeru. Telpas lielums un iekārtojums, tajā esošo augu daudzveidība un eksotiskums varēja kalpot arī kā nama īpašnieka turības apliecinājums. Šobrīd noskaidrots, ka Kokneses muižas pils ziemas dārza plānotā platība bija aptuveni 70 kvadrātmetri un tās centrā tika paredzēts aptuveni 2 metrus plats baseins ar strūklaku. Ir ticami, ka barons fon Lēvenšterns kā pils īpašnieks vēlējās ne tikai iegūt zaļojošu dārzu iekštelpā, bet arī reprezentēt savu statusu sabiedrībā. Plašāka informācija par Kokneses muižas pils plānojumu tiks prezentēta pēc pētniecības darba pabeigšanas.
Publikācija sagatavota ar Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Zemgales plānošanas reģiona īstenotās Zemgales Kultūras programmas 2021 ietvaros.
Foto: Kokneses muižas pils, 20. gs. sākums.
Attēls no tīmekļa vietnes wikipedia.org.
Raksta autore: Guna Ševkina, mākslas zinātniece
