Kur Koknesē iespējams justies kā pirmatklājējam? Izrādās – brienot Pērses upi.
31.jūlijā noslēdzās biedrības īstenoto trīs Pērses upes pārgājienu sērija. Šoreiz gājienu uzsāka 24 dalībnieki pie betona tilta uz Vērenes ielas Koknesē. Kopējais maršruts – 7,5 km, kuru laikā pieredzējām gan iešanu pa smilts pamatni koku ēnā, gan brišanu pa akmeņainu gultni, cenšoties nepaklupt aiz dzelmē iegrimušiem zariem un saduļķotā ūdens apslēptiem laukakmeņiem, gan peldēšanu noslēguma posmā.
Visinteresantākais upes posms izrādījās pēdējos 2 kilometros Pļaviņu HES uzpludinājuma teritorijā – HES remontdarbu laikā ūdens līmenis ir pazemināts par 4 m un skatam atklājas savdabīga ainava ar iepriekš apslēpto zemūdens pasauli – mainīgām sēdgliemenēm jeb dreissenām apauguši agrākie zemūdens akmeņi un stumbri, celmi, dubļu joslas, Pērses gravas nogāzes. Pārgājienā vides eksperte – LU Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Iluta Dauškane iepazīstināja ar upes floru un faunu. “Pērses upe ir Eiropas nozīmes biotops – īpaši vērtīgs dabas veidojums, ko mēs saucam par upes straujteci jeb dabiskiem upes posmiem. Upes krastos un pašā upē var sastapt interesantus augus, no kuriem mazzināma un praktiski neizmantota ir ārstniecības ziepjusakne. Tā satur saponīnus un, saberžot auga ziedkopas kopā ar ūdeni, veidojas putas. To iespējams izmantot ziepju, šampūnu, mazgāšanas līdzekļu ražošanā, taču šobrīd neviena firma Latvijā šo augu vēl neizmanto savu produktu ražošanā.
Liels paldies Artim Zvejniekam par pārgājiena maršruta sastādīšanu un vadīšanu, Ilutai par aizraujošajiem stāstiem un dalībniekiem par entuziasmu un kopābūšanu visos upes kilometros!
